The effect of tiller numbers in wheat haploid production | Stiebru kārtas skaita ietekme uz kviešu haploīdu veidošanos

إنجليزي. Winter wheat doubled haploid production is widely used not only for plant breeding acceleration but also in basic research, such as genetic mapping, haploid transformation and artificial seed production. It is essential to identify all factors which determine haploid system productivity. We have studied the effect of tiller numbers on embryo development and haploid regeneration in wheat x maize haploid production system. Four winter wheat F1 hybrid lines were pollinated with the maize variety 'Golden Bantham' pollen. Embryo formation and haploid regeneration data were collected from the first five tillers in each plant. The data showed a clear tendency of reduction in embryo formation frequency on the successive tillers. There were 17.5% and only 12.4% embryos on average formed on the main and fourth tillers, respectively. However, two-way ANOVA analysis showed these differences to be insignificant (p is greater than 0.05) and only the genotype had a significant (p is less than 0.01) effect on embryo formation. There was no clear effect by both genotype and tiller numbers on haploid regeneration frequency. The overall embryo formation and haploid regeneration frequency in this experiment was 14.6% (504 embryos) and 68.1% (367 haploids), respectively. The results obtained in this study indicate that as many as five tillers per plant can be used in wheat x maize crossing systems with no significant tiller effect on the efficiency of the haploid production system.

لاتفيا. Ziemas kviešu dubultotie haploīdi tiek plaši izmantoti ne tikai augu selekcijas procesa paātrināšanai, bet arī tādos fundamentālos pētījumos, kā, piemēram, ģenētiskā kartēšana, haploīdu transformācija un mākslīgo sēklu ražošana. Ļoti svarīgi ir noteikt visus faktorus, kas nosaka haploīdu iegūšanas efektivitāti. Izmēģinājumā pētīta dzinumu skaita ietekme uz embriju attīstību un haploīdu reģenerāciju iegūstot kviešu haploīdus ar kviešu x kukurūzas haploīdu iegūšanas shēmu. Četras ziemas kviešu F1 hibrīdās līnijas tika apputeksnētas ar kukurūzas ‘Golden Bantham’ putekšņiem. Tika vērtēti embriju veidošanās un haploīdu reģenerācijas dati no katra auga pirmajām piecām vārpām. Iegūtie rezultāti parādīja tendenci, ka visvairāk embriju veidojās no galvenās vārpas, bet no pārējām to skaits secīgi samazinājās. No galvenās vārpas tika iegūti 17.5% embriju, bet no ceturtās – tikai 12.4%. Tomēr divu faktoru dispersijas analīze parādīja, ka starpība starp iegūto embriju skaitu no pirmās un sekojošām vārpām nav būtiska (p ir lielāks par 0.05); embriju veidošanos būtiski ietekmēja tikai genotips (p ir mazāks par 0.01). Netika konstatēta skaidra genotipa un stiebru skaita ietekme uz haploīdu reģenerācijas biežumu. Kopumā izmēģinājumā tika iegūti 14.6% (504) embriji un 68.1% (367) haploīdi. Izmēģinājuma rezultāti liecina, ka pirmās piecas vārpas no katra auga var tikt izmantotas kviešu x kukurūzas haploīdu ražošanas shēmā bez būtiskas dzinuma ietekmes uz iegūto haploīdu skaitu.