Effect of long-term application of different fertilization on the fertility of gleyic cambisol | Dažāda mēslojuma ilglaicīgas piemērošanas ietekme uz Gleyic Cambisol auglīgumu
2008
Maiksteniene, S., Lithuanian Inst. of Agriculture, Joniskelis, Pasvalys reg. (Lithuania). Joniskelis Experimental Station | Kristaponyte, I., Lithuanian Inst. of Agriculture, Joniskelis, Pasvalys reg. (Lithuania). Joniskelis Experimental Station | Masilionyte, L., Lithuanian Inst. of Agriculture, Joniskelis, Pasvalys reg. (Lithuania). Joniskelis Experimental Station
إنجليزي. Long-term stationary trials were conducted on a clay loam Gleyic Cambisol medium in phosphorus supply (0.057 g kgE-1) and very high in potassium supply (0.174 g kgE-1) in a five-course crop rotation. The trials were designed to study the effects of different fertilisation systems – mineral, organic – mineral and organic on the changes in soil agrochemical properties, nutrient balance and crop productivity. It was found that in the mineral fertilisation system (annual avg. N56P48K60) soil humus and phosphorus contents per rotation remained close to the initial level, while potassium content inappreciably declined. In the organic – mineral fertilisation system the incorporation of different farmyard manure rates (40; 60 and 80 t haE-1) and NPK as much as in the mineral fertilisation system resulted in a significant increase in humus (11.5-14.5 %), available phosphorus (22.4-36.3 %) and potassium did not change significantly over two rotations. In all organic–mineral fertilisation systems positive changes in humus and other agrochemical indicators had a considerable effect on soil structure. The content of metabolisable energy of the crop rotation plants was directly dependent on the contents of phosphorus (r=0.97**) and nitrogen (r=0.86*) incorporated with organic and mineral fertilisers.
اظهر المزيد [+] اقل [-]لاتفيا. Ilglaicīgi stacionāra izmēģinājumi tika veikti māla augsnē Gleyic Cambisol, vidēji bagātā ar fosfora krājumiem (0.057 g kgE-1) un Ļoti augstiem kālija krājumiem (0.174 g kgE-1), piecu-lauku augu sekā. Izmēģinājumi tika plānoti, lai izpētītu dažādu mēslošanas sistēmu – minerālās, organo-minerālās un organiskās – ietekmes uz augsnes agroķīmisko īpašību, barības vielu līdzsvara un laukaugu ražīguma izmaiņām. Tika atklāts, ka minerālajā mēslošanas sistēmā (vidēji gadā N56P48K60) augsnes humusa un fosfora saturs augsekā saglabājās tuvs sākotnējam līmenim, bet kālija saturs nedaudz samazinājās. Organo-minerālajā mēslošanas sistēmā dažādu kūtsmēslu normu (40; 60 un 80 t haE-1) un NPK tikpat, cik minerālajā mēslošanas sistēmā, tika iegūts nozīmīgs humusa un pieejamā fosfora pieaugums, attiecīgi 11.5-14.5 % un 22.4-36.3 %, bet kālijs divās pilnās augsekas rotācijās mainījās maz. Visās organo-minerālajās mēslošanas sistēmās pozitīvajām humusa un citu agroķīmisko rādītāju izmaiņām bija vērā Ņemama ietekme uz augsnes struktūru. Augu sekas augu saistītās enerģijas daudzums bija tieši atkarīgs no fosfora (r=0.97**) un slāpekļa (r=0.86*) satura, kas iekļauts ar organisko un minerālmēslojumu.
اظهر المزيد [+] اقل [-]