Kirbizu manor house: architecture and cultural history [Latvia]

إنجليزي. Ķirbiži manor house (Kürbis) is located in the Rural Territory of Vitrupe of the Municipality of Limbaži, less than ten kilometers away from the sea. Together with the lost Bīsteri (Bisterwolde) estate, it is an ancient von Aderkas family estate which belonged to it over 400 years. Despite the various changes, the manor house and several outbuildings are still adorning the centre of the estate. There is also preserved the known as the landlord’s new residential building and the park near the Vitrupe River. Unfortunately, there has been lost almost all the household complex and from 52 ever existing estate buildings there are left less than ten of them. The time tooth, people’s neglect and economic decline have well enough impoverished this corner of Vidzeme. In 2006, there started revival of the remaining part of the estate. There was restored the cellar granery, reconstructed and restored the manor house, removed the stable, landscaped the park. During these works and before that, there was carried out the architectural – artistic and cultural – historical research.

لاتفيا. 2006. gadā sākās Ķirbižu muižas atlikušās vēsturiskās apbūves atdzimšana. Tika atjaunota pagrabklēts, rekonstruēta un restaurēta kungu māja, demontēts stallis, labiekārtots parks. Šo darbu laikā un pirms tam tika veikta arhitektoniski mākslinieciskā un kultūrvēsturiskā izpēte. Šī muiža kopā ar zudušo Bīsteru muižu bija sens fon Aderkasu dzimtas īpašums, kas tai piederējis vairāk kā 400 gadus. Jāpieņem, ka kungu mājas cēlājs būs bijis Zviedrijas armijas leitnants G. D. fon Aderkas un tā celta pēc 1753. gada. Savukārt K. fon Aderkass minējis, ka 18. gs. pirmajā pusē tika uzcelta koka dzīvojamā ēka, kura 19. gs. otrajā pusē tika apšūta ar sarkanajiem ķieģeļiem un apmesta. Par kungu mājas celšanas laiku – 1750. gadiem pārliecina arī ziņa, ka ap šo laiku muižā ieradies galdnieks G. Finks, kurš šajā vietā pavadījis ilgu laiku. Sākotnējā kungu māja bija guļbūve gludajos pakšos uz laukakmeņu mūra cokolstāva. Tā bija labi proporcionēta, simetriska, segta ar mansarda jumtu. Guļbaļķus sedza dēļu apšuvums. Ēkas parādes fasādes malās bija izbūvēti spārni, bet centrā – mezonīns ar trīsstūra frontonu. Pie galvenās ieejas bija veidots toskāniskā ordera kolonnu balstīts lievenis. Pagrabā atrodas desmit lielākas vai mazākas telpas, kas ir caurstaigājamas, bet vietām pieejamas no šauriem koridoriem. Salīdzinot pagraba plānojumu ar pirmā stāva plānojumu, sienas loģiski kārtojas abos galos, kuros atrodas pret pagalmu esošie spārni, kā arī vidusdaļā, kur atrodas halle ar kāpnēm. Taču pagraba sienas pilnībā neatbilst pirmā stāva plānojumam, kas atrodas zem lielās, centrā esošās zāles. Vai mainījusies tālākā būvniecības iecere pēc pagraba izbūvēšanas? Kungu mājas plānojums kopumā ir tradicionāls – hallei jeb priekšnamam, kurā atradās kāpnes uz otro stāvu simetriski sekoja Lielā zāle, kuras abās pusēs anfilādē virknējās telpas. Arī no halles telpas uz abām pusēm bija kārtotas anfilādē. Spārnos anfilādes princips nebija pilnībā ievērots. Saimnieciskā ieeja atradās kreisajā galā. Lielās zāles grīdas dēļi veidoja ornamentu, kura centrā atradās aplis, uz kuru no visām četrām perpendikulārām pusēm bija iestrādāti trīs grīdas dēļi. Savukārt Eklektisma zāles grīdu sedza ornamentālā rakstā veidots ozolkoka parkets. Kungu mājā saglabājušās arī vairākas vēsturiski vērtīgas durvju vērtnes, kas attiecināmas 18. gs. un 19. gs. pirmajai pusei. Ēkas rekonstrukcijas un restaurācijas laikā tika atrasti krāšņu podiņu fragmenti, pēc kuriem var spriest par apkures elementiem 18. gs. pirmajā un otrajā pusē, kā arī eklektisma stila laikā. Darbu gaitā tika atrastas vairākas interesantas liecības. Par lauksaimniecības produktu nodevām muižai 18. gadsimtā stāsta piecas dažāda garuma koka nūjiņas – nodevu uzskaites kvītis, datētas ar 1737., 1767. u. c. gadiem. Interesanta liecība atklājās arī kungu mājas otrajā stāvā, centrālajā telpā pret pagalma pusi. Lai uz guļbaļķu sienām līmētu tapetes kā apakšējais ieklājums izmantotas vēl neiesietas dziesmu grāmatu lapas, domājams, no 19. gs. vidus. Visvērtīgākais atklājums interjerā bija otrā stāva telpā, kad noņemot vēlāka laika griestu apdari atklājās fantastiski labi saglabājušies 18. gs. vidus griestu gleznojumi. Telpas griestu plakni sešās daļās sadalīja atklātas pārseguma sijas. Griestu vidū, abās pusēs vidējai simetriskajai sijai bija iezīmēts kvadrātveida, profilētu dzegu imitējošs barokāls laukums, kuru šķērsojošās sijas dekoratīvā kompozīcija bija citādāka. Pārseguma sijas bija īpaši grezni apgleznotas. Ģeometrisks ornaments mijās ar akantu lapu vijumiem, ar panaivām spirālēm to visu mēģinot saistīt vienotā kompozīcijā. Lai aizpildītu vietu, kas veidojās starp sijās esošo spirālveida gleznojumiem un pārseguma sijām, izmantoti eksotisku putnu attēlojumi. Apgleznoti bija arī pirmā stāva telpas griesti (no ieejas vestibila pa labi). Šeit gleznojumi uz griestu dēļiem bija citādāki. 19. gs. otrajai pusei attiecināma Eklektisma zāle. Telpas griestus sedza kasetēti koka griesti, kuru pasijas sienu griestu ielocē balstīja konsoles. Telpas sienas visai augstu bija klātas ar paneļiem, no kuriem lejasdaļa bija veidota kā pildiņi, bet augšdaļa kā vertikāli kārtoti dēlīši ierāmējumā. Paneli augšdaļā noslēdza profilēta dzega. Vienotā mākslinieciskā kompozīcijā bija darināti arī durvju portāli un pašas durvju vērtnes. Ir noslēgušies kungu mājas restaurācijas un rekonstrukcijas darbi. Visas kultūrvēsturiskās vērtības iespēju robežās ir saglabātas. Arī apkārtējā vide ir sakārtota un papildināta ar jauniem elementiem. Izpētes darbu gaitā uzkrāta bagātīga kultūrvēsturiska informācija par savdabīgu 18., 19. gs. muižu arhitektūras liecību, kas saglabājama nākošajām paaudzēm.