Evaluating edge effect on the growth of spruce planted in different size gaps | Malas ietekmes novērtējums uz stādītas egles augšanu dažāda lieluma audzes atvērumos

لاتفيا. Latvijā pēdējā laikā aktuāls ir jautājums par optimālo atvēruma lielumu, veicot grupu pakāpeniskās vai izlases cirtes. Izlases cirtes parasti izmanto platībās, kur aizliegtas kailcirtes vai arī mežu masīvos ar lielu pieaugušo audžu īpatsvaru, kā arī privātajos mežos. Pētījuma mērķis – noskaidrot mežaudzes atvēruma malas ietekmi uz stādītu egļu augšanu dažāda lieluma audzes atvērumos. Pētījums veikts 2 objektos, aptuveni 100-gadīgās priežu mistraudzēs, lāna-damakšņa meža tipos, kur izcirsti dažāda izmēra taisnstūrveida atvērumi (10 × 10 m līdz 40 × 40 m). Daļa no atvērumu platības apstādīta ar egli. Datu analīzei izmantota daudzfaktoru dispersijas analīze, nosakot kociņu 4 gadu summāro augstuma pieaugumu, kā arī caurmēru pie sakņu kakla vienā no objektiem. Konstatēts, ka attālums līdz audzes atvēruma malai, atvēruma lielums un sākotnējais kociņu augstums egles izdzīvošanu 4 gadus pēc iestādīšanas būtiski neietekmē (p-vērtība ir lielāka par 0,05). Lielākajos atvērumos (20 × 40 m un 40 × 40 m) 1 m attālumā no atvēruma malas augošiem kociņiem ir būtiski (p-vērtība ir mazāka par 0,05) mazāki augstuma pieaugumi nekā 3 m attālumā augošajiem; savukārt mazākos atvērumos (10 × 10 m un 20 × 20 m) vienā no objektiem tie ir būtiski atšķirīgi, bet otrā objektā – nebūtiski. 20 × 40 AR, 20 × 40 ZD un 40 × 40 m atvērumos 9 m attālumā no atvēruma malas kociņiem konstatēts lielākais augstuma pieaugums. Novērota tendence, ka malas ietekme uz egles augšanu novērojama līdz 8 m no atvēruma malas. Konkrētā attālumā no malas kociņu augstuma pieaugums lielākajos atvērumos nav ievērojami lielāks. Nav novērotas atšķirības egles augšanā 4 gadus pēc iestādīšanas 20 × 40 m atvērumos, ja garākā izcirtuma mala izvietota A–R vai Z–D virzienā.

إنجليزي. Issue of the optimum size of gaps made in forest stand in group shelterwood or selection cuttings has of late assumed importance for Latvian foresters. Usually, selection cuttings are practiced in forest tracts where clear-fells are forbidden or there is a high proportion of mature stands, as well as in private holdings. The objective of the given study is to evaluate the impact of edge effect on the growth of spruce planted in the gap cleared. The study was carried out on two forest areas in about a 100-year-old mixed stands of pine of Ln Myrtillosa and Dm Hylocomiosa forest types (hmean = 25.8 and 29.5 m), where rectangular gaps of different sizes – 10 × 10 m, 20 × 20 m, 20 × 40 m (with the longest side arranged in the N–S or E–W direction), and 40×40m were made. Spruce was planted on separate plots of the respective gap. The plants were arranged in a square pattern of 2×2m, so the distance from the gap edge was known for each tree planted.