Parallels and analogies in the interwar architecture in Latvia and Czechoslovakia

إنجليزي. The interconnections of the interactions between the art and architecture of the Latvian and Czechoslovakian nations are relatively fragmented. However, there is one large European cultural space in which both parallels and analogies can be found, as required by the communicative role of art and architecture. In the 1920s and 1930s, a European architecture that was founded on modern features could be found in the architecture of the new Latvian state. Art Deco aesthetics was one of the operative events of the interwar period. Its expression changed along with the changes occurring during this time period, retaining the decorativeness principles of Art Deco. Art Deco aesthetics encompass several distinct but related design trends, including the following: interpretation of elements of folklore – Ansis Cīrulis in Latvia and Pavel Janák in Czechoslovakia authored masterfully designed interior examples. The wish to represent people’s self-determination in architecture and the circumstances of this time shaped the monumentality of the masterpieces designed by Jože Plečnik and Eižens Laube in Prague and Jūrmala, respectively, and, at the same time, also their distinct consideration for national heritage. Naturally, a cultural basis that is identical for many European countries can be identified in Latvia and Czechoslovakia, rather than art elements of incidental nature that have randomly entered the country. For this reason, the aim of the present paper is to show the ideological context of Latvian and Czechoslovakian architecture.

لاتفيا. Mākslas un arhitektūras saskarsmju kopsakarības starp Latvijas un Čehijas tautām ir salīdzinoši fragmentāras. Divdesmitā gadsimta divdesmitajos – trīsdesmitajos gados jaunās valsts Latvijas arhitektūrā bija saskatāmas noteiktas, tam laikam Eiropai raksturīgas, aktivitātes. Art Deco estētika bija viens no nozīmīgākajām arhitektoniskajām un mākslinieciskajām izteiksmēm starpkaru periodā. Tās izteiksme mainījusies līdzi laikam, tomēr saglabājot Art Deco dekorativitātes principus. Art Deco estētika ietver vairākus atšķirīgus, bet savstarpēji saistītas tendences, tostarp: Folkloras interpretāciju – Ansis Cīrulis Latvijā un Pavel Janák Čehoslovākijā meistarīgi veidoja interjerus atbilstoši modernām stilizācijas tendencēm. Vēlme ar arhitektūru reprezentēt savas tautas pašnoteikšanos un izteiktie laikmeta nosacījumi noteica Jože Plečnika un Eižena Laubes meistardarbu Prāgā un Jūrmalā monumentalitāti, vienlaicīgi saglabājot analogu iejūtību pret nacionālo mantojumu, ar to būdami tik atšķirīgi. Latvijā un Čehoslovākijā ir likumsakarīgi atrodams Eiropas zemēm identisks kultūras substrāts, nevis nejaušu gadījuma rakstura ieskaloti stilu mākslas elementi. Jebkuras tautas mākslas vēsture ietver sakaru aspektu, jo nav iespējams tās materiālu interpretēt izolēti no citām skolām, pat, ja tās neveido tiešus sakarus, bet transkulturālus, un darbā ar piemēriem tiek atklāts Latvijas un Čehijas nacionālās arhitektūras idejiskās kopsakarības.