Transformation of the silhouette of the urban space. Jelgava example [Latvia]

إنجليزي. Through hundreds of years, the silhouette of Jelgava with church spires has changed several times. The culmination of the expression existed until World War II when the city was cruelly devastated and the restoration of the historic building was ignored. With the change of the political power, the city skyline changes alongside with it where the public understanding of the cultural values is readable. This statement is brightly confirmed by the comparison of the public attitude of the prewar and postwar time where the prewar political power is with a higher understanding of religious values and the role of churches in the society and the urban environment. In turn, the postwar policy stance during the 20th century brings in Latvia hatred towards cultural values. The urban construction space is a vivid example of the above mentioned. Thanks to the archive material it is possible to determine the progress of transformation processes of the historical urban environment.

لاتفيا. Gan Jelgavas vēsturiskais karšu materiāls, gan senās gravīras liecina par pilsētai raksturīgu siluetu ar daudzām dievnamu smailēm. Attīstoties fotogrāfiskā attēla iegūšanas iespējām, dokumentālais materiāls īpaši spilgti 20.gs 20.–30.g. liecina par vēsturiskā pilsētas silueta izteiksmīgumu. Pateicoties dokumentētajam materiālam, ir iespējams veikt pilsētbūvnieciskās telpas izpēti pa atsevišķām dievnamu apbūves zonām gar Driksas kreiso krastu, kur iepretim hercogistes mītnes vietai – Jelgavas pilij, izvietojās pilsētas vāciskās aristokrātijas lepnākie nami. Jelgavas siluets ar dievnamu smailēm gadu simtos ir mainījies vairākkārtīgi. Tā arhitektoniski ainaviskās izteiksmes kulminācija pastāvēja līdz otrajam pasaules karam, līdz pilsēta tika nežēlīgi nodedzināta un vēsturiskās apbūves atjaunošana tika ignorēta. Mainoties ģeopolitiskajai situācijai, mainās līdzi pilsētas apbūves blīvums, augstums un siluets. Jelgava ir spilgts piemērs politiskās varas izpausmēm, kas ir attiecināms nevien uz dievnamu atjaunošanu vai demontāžu 20.gs.50.g. Reizē tas ir divu sabiedrības politisko spēku salīdzinājums sapratnei par pilsētas apbūves kultūrvēsturiskā mantojuma vērtībām. Pēckara gados jēdziens “sapratne” ir ar slēptu nozīmi, iznīcinot t.s. kapitālisma laika mantojumu kultūrā, mākslā un arhitektūrā. Kā spožākais akcents Jelgavas siluetā pastāvēja vācu ev.lut. Sv. Trīsvienības baznīca, simbolizējot pilsētas garīgo varu. Tai līdzās – administratīvās varas simbols – Rātsnams ar smaili un vācu Bruņniecības nams. Trīs spēcīgi vāciskās vides simboli Jelgavas pilsētas silueta centrā – skaidri iezīmēja pilsētas kultūrvēsturisko lappusi Driksas kreisā krastā. 20.gs. 20.-30. gadi atnes jaunās Latvijas valsts politisko varu un tās attieksmi pret vācisko pilsētvidi. Varas maiņas izpausmes aizsākas ar Bruņniecības nama demontāža 20. gs. 30. g. un jaunas viesnīcas būvniecību tajā pašā vietā, ienesot pilsētas siluetā citu akcentu. Mūsdienu Jelgavas siluets Driksas kreisā krastā ir 20. gs. 60.–70. g. mantojums, kurā ir nolasāms apbūves uzslāņojums pēdējo simts gadu laikā, nesot līdzi jaunu struktūru, mērogu, proporcijas un zaļo platību blīvumu.