Dažādu proteīnpiedevu izmantošana slaucamo govju barošanā

إنجليزي. Protein supply in the dairy cow diet plays an important role, especially in cows with high milk yields. The aim of the study was to evaluate the effectiveness of soy, fodder beans and lupine feeding for dairy cows. The trial was carried out at the "Druvas" farm, where cows are kept tied in parking lots and milk cows throughout the year, during the solid period - grazing. Cows were fed completely mixed fodder, which was distributed 2 times a day. In farm ''Druvas'' 3 groups of study were created, in which 11 control groups included soy in the ration of the cows, 11 cows included forage beans and 11 cows – lupins. During the studies, milking cows got the best results when feeding on forage beans, providing milk intake, fat content and protein in the milk. When feeding various protein feed materials, the amount and composition of milk did not change significantly, so choosing protein feeds should take into account their price and availability. The average corrected milk yield did not differ significantly between the groups throughout the study (p is greater than 0.05), however, in the control group, it was the highest – 30.2 kg, in the group of cows where lupine was fed – 29.6 kg and the group was fed with forage beans – 29.0 kg. Calculating the average fat content throughout during the study period, the highest was in the group of cows, where the feeding of beans was fed – 4.31%, slightly the lower was in the control group – 4.22%, and in the group of cows where lupine was fed – 3.91%, however no significant differences were observed between the groups (p is greater than 0.05). Calculating the mean protein content of milk throughout the study period, in the group of cows fed on fodder beans, protein content in milk was 3.59%, in the group feeding lupine – 3.49% and in the soybean group 3.41%. At the start of the study, the urea content in milk below the desired level was in the group of cows in which intended to feed lupine – 13.80 mg dLE-1, in other groups the urea content in milk was minimal borders. In the fourth month of the study, the urea content milk continued to increase and was within the desired range in all study groups (16.7–18.1 mg dLE-1).

لاتفيا. Proteīna nodrošinājums slaucamo govju barības devā ieņem svarīgu lomu, it sevišķi govīm ar augstiem izslaukumiem. Pētījuma mērķis bija izvērtēt sojas, lopbarības pupu un lupīnas izbarošanas efektivitāti slaucamajām govīm. Izmēģinājums veikts z/s ''Druvas'', kur govis visu gadu tiek turētas piesietas stāvvietās un slauktas piena vadā, cietstāves periodā – ganās. Govīm tika izbarota pilnīgi maisītā lopbarība, kuru izdalīja 2 reizes dienā. Z/s ''Druvas'' tika izveidotas 3 pētījumu grupas, kur 11 kontroles grupas govīm barības devā iekļāva soju, 11 govīm barības devā iekļāva lopbarības pupas un 11 govīm – lupīnu. Pētījumu laikā slaucamajām govīm, labākos rezultātus ieguva izbarojot lopbarības pupas, nodrošinot piena daudzuma, tauku satura un olbaltumvielu satura palielinājumu pienā. Izbarojot dažādus proteīna barības līdzekļus, piena daudzums un sastāvs būtiski neizmainījās, tāpēc izvēloties proteīna barības līdzekļus jāņem vērā to cena un pieejamība. Vidējais koriģētais izslaukums visā pētījuma laikā starp grupām būtiski neatšķīrās (p ir lielāks par 0.05), tomēr kontroles grupā, tas bija augstākais – 30.2 kg, govju grupā kur izbaroja lupīnu – 29.6 kg un grupā kur izbaroja lopbarības pupas – 29.0 kg. Aprēķinot vidējo tauku saturu visā pētījuma periodā, augstākais rādītājs bija govju grupā, kur izbaroja lopbarības pupas – 4.31%, nedaudz zemāks rādītājs bija kontroles grupā – 4.22% un govju grupā, kur izbaroja lupīnu – 3.91%, tomēr būtiskas atšķirības starp grupām nenovēroja (p ir lielāks par 0.05). Aprēķinot vidējo olbaltumvielu saturu pienā visā pētījuma periodā, govju grupā, kurā izbaroja lopbarības pupas, olbaltumvielu saturs pienā bija 3.59%, grupā, kurā izbaroja lupīnu – 3.49% un grupā, kurā izbaroja soju – 3.41%. Uzsākot pētījumu, urīnvielas saturs pienā zem vēlamā rādītāja bija govju grupā, kurā paredzēja izbarot lupīnu – 13.80 mg dLE-1, pārējās grupās urīnvielas saturs pienā bija minimālajās robežās. Pētījuma ceturtajā mēnesī urīnvielas saturs pienā turpināja palielināties un visās pētījuma grupās bija vēlamajās robežās (16.7–18.1 mg dLE-1).