Evaluation of red raspberry cultivars used for breeding and commercial growing in the Baltic Region

إنجليزي. The structure of raspberry cultivars and genetic resources in the Baltic countries has been influenced by the historical political situation in the 20th century and climatic conditions, especially winter hardiness. The genetic resources consist of some old European and American cultivars, but mostly of cultivars and hybrids bred in Russia. Currently, targeted breeding programmes are active only in Estonia and Latvia, which aim to develop winter hardy, disease-resistant cultivars, well adapted to the local climate. Therefore, parent material for hybridisation has been chosen from local advanced hybrids and introduced cultivars suitable to the regional climatic conditions. The aim of the study was to estimate the level of genetic diversity of Rubus germplasm and assess inter-specific and intra-specific relationships using phenotypical characterisation and molecular markers. Forty one Rubus genotypes were evaluated by 41 phenotypical traits and 15 previously described SSR markers. Both characterisation approaches discovered high correspondence with pedigree and a low level of diversity. A limited amount of the diversity of raspberry genetic material has been used in various breeding programmes, despite their broad geographical origin. The obtained results indicate the need for including local wild R. idaeus plant material into breeding programmes.

لاتفيا. Aveņu šķirņu sortimentu Baltijas valstīs ir ietekmējusi divdesmitajā gadsimtā dominējošā vēsturiskā situācija un klimatiskie apstākļi, it īpaši ziemcietība – ģenētiskos resursus veido dažas senas Eiropas un Amerikas šķirnes, bet lielākā daļa audzēto šķirņu un hibrīdu izveidoti Krievijā. Šobrīd mērķtiecīgas selekcijas programmas ir tikai Igaunijā un Latvijā, kuru mērķis ir radīt ziemcietīgas, pret slimībām izturīgas šķirnes, kas labi pielāgotas vietējiem klimata apstākļiem. Tāpēc hibridizācijā izmantojamie vecākaugi izvēlēti no labākajiem vietējiem genotipiem un reģionālajiem klimata apstākļiem piemērotām introducētajām šķirnēm. Pētījuma mērķis bija novērtēt Rubus augu materiāla ģenētisko daudzveidību un genotipu iekšsugas un starpsugu radniecību, izmantojot fenotipisko raksturojumu un molekulāros marķierus. Četrdesmit viens Rubus genotips vērtēts, izmantojot 41 fenotipisko pazīmi un 15 iepriekš aprakstītus SSR marķierus. Abu pētījuma metožu rezultāti uzrādīja ciešu saistību ar genotipu izcelsmi, kā arī ierobežotu selekcijas programmās izmantoto aveņu ģenētisko daudzveidību, neatkarīgi no to ģeogrāfiskās izcelsmes, kā arī norāda uz vietējā savvaļas R. idaeus augu materiāla izmantošanas nepieciešamību selekcijā.