Dažādu miežu genotipu novērtējums kvalitatīvu grūbu ieguvei

إنجليزي. The aim of the study was to analyse the variability of the characteristics of grain and pearl barley quality for the various genotypes of hulled grain, and to assess their potential for high quality pearl barley. The study includes 11 lines for the selection of hulled grain pearl barley and 9 varieties from the National Plant Variety Catalogue. A barn or a 100% net yield sample has a determined percentage of grain (%) above a 2.2 mm and 2.5 mm sieve, with grains sifted by an automatic grain fractionator for Sortimac-K. For a grain harvest above a 2.2 × 20 mm long-mesh sieve, determined at 1000 grain mass/TGM (g) by ISTA (International Association for Seed Control) methodology. The volumetric mass/TM (g LE-1) is determined by the automatic grain analyser Infratec Analysis. Grain sampling has been performed by a small size laboratory barley pearler (Dimo's Labtronics, Canada). Results of the resulting shove output are defined by the percentage of push holes is greater than 2.0 × 20 long-meshed sieves,%, non-quality,% (sum of broken stick sand of pearl barley is less than 2.0 mm), the proportion of sharps,% (surplus after grain peeling), 1000 pearl barley mass, g, push bar colour/brightness as L * and the value glam glamour index. The colour of the shove production is analysed by the digital colorimeter WF32 16 mm (Graigar TechnologyCo). The glassiness of pearl barley has been determined visually by studying the structure of the 100-hard endosperm in the light chamber. The results were statistically analysed. In pooling the results of all tests, the barley genotypes included in the study were best suited to the requirements of the food grain for the extraction of the strains of the variety “Jumara” and the grains of the barley line “ST-12902”. The new barley variety “Didzis” (ST-12924) has provided a result corresponding to the average value of the varieties included in the study, according to the quality characteristics of the grains and the strains.

لاتفيا. Pētījuma mērķis bija analizēt graudu un grūbu kvalitāti raksturojošo pazīmju mainību dažādiem plēkšņgraudu miežu genotipiem, novērtēt to potenciālu kvalitatīvu grūbu ieguvei. Pētījumā iekļautas 11 plēkšņgraudu miežu selekcijas līnijas un 9 šķirnes no Valsts augu šķirņu kataloga. Klēts jeb 100% tīrās ražas paraugam noteikts graudu īpatsvars (%) virs 2.2 mm un 2.5 mm sieta, graudus sijājot ar automātisko graudu frakcionētāju Sortimac-K. Miežu graudu ražai virs 2.2×20 mm garenacu sieta noteikta 1000 graudu masa/TGM (g) pēc ISTA (Starptautiskā sēklu kontroles asociācija) metodikas. Tilpummasa/TM (g LE-1) noteikta ar automātisko graudu analizatoru Infratec Analysis. Graudu paraugu skrotēšana veikta ar maza izmēra laboratorijas skrotētāju (Dimo’s Labtronics, Kanāda). Iegūtajai grūbu produkcijai noteikts grūbu iznākums ir lielāks par 2.0×20 garenacu sieta, %, kvalitātei neatbilstoša grūbu produkcija, % (šķelto grūbu un grūbu ir mazāka par 2.0 mm summa), atsiju īpatsvars, % (pārpalikums pēc graudu skrotēšanas), 1000 grūbu masa, g, grūbu krāsa/gaišums kā L* vērtība un grūbu stiklainības indekss. Grūbu produkcijas krāsa analizēta ar digitālo kolorimetru WF32 16mm (Graigar Technology Co). Grūbu stiklainība noteikta vizuāli, 100 grūbu endospermas struktūru pētot gaismas kamerā. Iegūtie rezultāti statistiski analizēti. Apkopojot visu analīžu rezultātus, no pētījumā iekļautajiem miežu genotipiem pārtikas graudu prasībām grūbu ieguvei vislabāk atbilda šķirnes ‘Jumara’ un miežu līnijas ‘ST-12902’ graudi. Jaunā miežu šķirne ‘Didzis’ (ST–12924) pēc graudu un grūbu kvalitāti raksturojošajām pazīmēm nodrošinājusi rezultātu, kas atbilst pētījumā iekļauto šķirņu vidējai vērtībai.