Acrylamide content of triticale and rye bread | Akrilamīda saturs tritikāles un rudzu maizē
2018
Kokare, A., Latvia Univ. of Life Sciences and Technologies, Priekuli, Priekuli parish, Priekuli Municipality (Latvia). Inst. of Agricultural Resources and Economics. Priekuli Research Centre | Rabante, L., Latvia Univ. of Life Sciences and Technologies, Priekuli, Priekuli parish, Priekuli Municipality (Latvia). Inst. of Agricultural Resources and Economics. Priekuli Research Centre | Kronberga, A., Latvia Univ. of Life Sciences and Technologies, Priekuli, Priekuli parish, Priekuli Municipality (Latvia). Inst. of Agricultural Resources and Economics. Priekuli Research Centre | Konosonoka, I., Latvia Univ. of Life Sciences and Technologies, Priekuli, Priekuli parish, Priekuli Municipality (Latvia). Inst. of Agricultural Resources and Economics. Priekuli Research Centre
إنجليزي. The aim of the study was to investigate the effect of variety and nitrogen and sulphur supplementation doses on acrylamide content in rye bread. The study used two varieties of triticale ('9405-23', 'Ruja') and one rye variety ('Su Drive') with different morphological and biological characteristics, as well as different yield potentials. For the test, the following nitrogen and sulphur additional fertilization variants were used for each variety: N100, N 100 + S36, N 130, N130 + S 72. The acrylamide content was analysed in two bread samples used for the harvest of both triticale varieties harvested in 2015 with fertilizer variant N100 + S36. The results of the study show that the acrylamide content of triticale bread samples was very low and did not exceed the maximum level (150µg kgE-1). In general, the 'Ruja' variety had a higher acrylamide content in bread in all variants (34.2 µg kgE-1) than the variety '9405-23' (21.3 µg kgE-1), indicating the significant effect of the variety on reducing acrylamide in food (Table 1). In both years, the acrylamide content in rye bread was different. Acrylamide concentration in bread baked from cereals grown in 2015 was within acceptable limits (150 μg kgE-1 (2010/307 / EU)) (Table 2), but exceeded the norm from grain grown in 2016. This could be explained by the relatively high amount of precipitation during the grain formation and ripening period of 2016, which could affect the quality of rye grain and, consequently, the acrylamide content in the processed product – bread.
اظهر المزيد [+] اقل [-]لاتفيا. Pētījuma mērķis bija izpētīt šķirnes un slāpekļa un sēra papildmēslojuma devu ietekmi uz akrilamīda saturu rudzu maizē. Pētījumā izmantoja divas tritikāles šķirnes ( ‘9405-23’, ‘Ruja’) un vienu rudzu šķirni (‘Su Drive’), kuras raksturojas ar atšķirīgām morfoloģiskajām un bioloģiskajām pazīmēm, kā arī ar atšķirīgu ražas potenciālu. Izmēģinājumā katrai šķirnei tika pielietoti sekojoši slāpekļa un sēra papildmēslošanas varianti: N100, N 100+S36, N 130, N130 +S 72. Akrilamīda saturs tika analizēts divos maizes paraugos, kuru cepšanai tika izmantoti abu pētāmo tritikāles šķirņu 2015. gadā novāktās ražas graudi ar mēslošanas variantu N100 + S36. Pētījuma rezultāti norāda, ka akrilamīda saturs tritikāles maizes paraugos bija ļoti zems un nepārsniedza maksimāli pieļaujamo līmeni (150µg kgE-1 ). Kopumā šķirnei ‘Ruja’ akrilamīda saturs maizē visos variantos bija augstāks (34.2 µg kgE-1) nekā šķirnei ‘9405-23’ (21.3 µg kgE-1), norādot uz šķirnes būtisko ietekmi, lai samazinātu akrilamīda daudzumu pārtikas produktos (1. tab.). Abos pētījuma gados akrilamīda saturs rudzu maizē atšķīrās. Akrilamīda koncentrācija maizē, kas cepta no 2015. gadā audzētiem graudiem, bija pieļaujamās normas robežās (150 μg kgE-1 (2010/307/ES) (2. tab.), taču no 2016. gadā audzētiem graudiem tā pārsniedza normu. To varētu izskaidrot ar salīdzinoši augsto nokrišņu daudzumu 2016. gada graudu veidošanās un nogatavošanās periodā, kas varēja ietekmēt rudzu graudu kvalitāti un rezultātā arī akrilamīda saturu pārstrādes produktā – maizē.
اظهر المزيد [+] اقل [-]