Impact of density and genetics on growth and profitability of Norway spruce plantation | Biezuma un ģenētikas ietekme uz egļu stādījuma parametriem un ekonomisko atdevi
2018
Katrevics, J., Latvian State Forest Research Inst. Silava, Salaspils, Latvia | Desaine, I., Latvian State Forest Research Inst. Silava, Salaspils, Latvia | Dzerina, B. [and three others], Latvian State Forest Research Inst. Silava, Salaspils, Latvia
إنجليزي. Norway spruce (Picea abies (L.) Karst.) is one of the most important commercial tree species, that is primarily regenerated by planting. Its increment, at least partly, is genetically determined; hence could be significantly improved by application of selected plant material (mainly – progenies of seed orchard). Full transfer of breeding effect via vegetative propagation is financially viable for Norway spruce and currently under way. The financial efficiency of breeding is high; however, it is notably dependent from use of scale of application. The aim of our study was to assess growth and economic profitability of 50-years-old low-density Norway spruce plantation in Latvia. Allometric parameters for all trees in a Norway spruce clonal plantation planted in 1964 with two spacings (1×3 m and 5×5 m) were measured. Additionally, data on tree dimensions of trees growing in similar conditions from several other experiments and national forest inventory sample plots (forest types on fertile mineral soils, most often used for planting of Norway spruce) were collected. Forest inventory parameters and net present value were calculated.
اظهر المزيد [+] اقل [-]لاتفيا. Parasto egli atjauno galvenokārt stādot selekcionētu reproduktīvo materiālu – no sēklu plantāciju sēklām izaudzētus stādus vai sējeņus. Tiek attīstītas tehnoloģijas šīs koku sugas veģetatīvai pavairošanai rūpnieciskos apjomos, nodrošinot iespējami efektīvu selekcijas rezultātu pārnesi uz meža audzēšanu. Pētījuma ietvaros analizēta zema biezuma (stādīšanas attālums 5x5m) egles konu stādījumu augšana un tīrā tagadnes vērtība. Zema biezuma stādījumā koki sasniedz mērķa caurmēru (31 cm) 42±0.9 gados. Stādījuma taksācijas dati saskan ar kopējo augšanas tendenci zema biezuma egļu audzēs, kas iegūstama no Meža statistiskās inventarizācijas datiem, un tos var prognozēt, izmantojot LVMI Silava izstrādātos augšanas gaitas modeļus. Genotipam (klonam) ir statistiski būtiska ietekme uz koku pieaugumu (vidējo gadskārtu platumu), kā arī resnākā zara līdz divu m augstumam resnumu un vainaga sākuma augstumu. Koksnes blīvums atbilst tās izmantošanai būvmateriālu ražošanā. Tīrā tagadnes vērtība stādījumam, kas ierīkots ar tik zemu biezumu, līdzīga, kā stādījumam ar sākotnējo biezumu 1×3m, pārsniedz vidēji mežaudzēs konstatēto.
اظهر المزيد [+] اقل [-]