Regeneration and growth of European beech (Fagus sylvatica L.) stands in Latvia. Doctoral thesis for acquiring the Doctor’s degree of Forest sciences | Eiropas dižskābarža (Fagus sylvatica L.) kokaudžu atjaunošanās un augšana Latvijā. Promocijas darbs Dr.silv. zinātniskā grāda iegūšanai
2019
Jansone, L., Latvian State Forest Research Inst. Silava, Salaspils (Latvia);Latvia Univ. of Life Sciences and Technologies, Jelgava (Latvia)
إنجليزي. European beech is resistant to wind damages, shade-tolerant, in many countries commercially significant and it rarely affected by cervids. The aim of the thesis work is assess the growth potential of European beech in Latvia in context of climate change. Thesis is based on data from majority of known beech dominated forest stands in Latvia. Adaptation of European beech in Latvia has been successful: regeneration of it is successful in western part of our country both in open area (clear-cut) up to 50 m from edge of mature stand and under canopy, even in light conditions that are not suitable for regeneration of other tree species. Width of annual rings for European beech is mainly affected by climatic factors related to water deficit (temperature, precipitation) during summer and beginning of autumn. It causes reduction or even briefly stops radial increment until the complete replenishment of stem water storage. Considering predicted climate change it is important to plant European beech only in areas with sufficient soil moisture availability. Growth models of European beech, developed as part of this thesis work, and data from sample plots in forest stands, indicate that increment of second generation of this tree species in Latvia is higher than that of first generation; it is also higher than in southern part of Sweden and comparable to that of other commercially important tree species in Latvia. Productive European beech stands can be established in western part of Latvia, using seed material from local seed sources, specifically – from plus-trees selected as part of research for this thesis.
اظهر المزيد [+] اقل [-]لاتفيا. Eiropas dižskābardis ir pret vētru ietekmi noturīga, ēncietīga, pārnadžu maz bojāta un daudzviet arī komerciāli nozīmīga koku suga. Promocijas darba mērķis ir novērtēt Eiropas dižskābarža audzēšanas potenciālu Latvijā klimata pārmaiņu kontekstā. Promocijas darba ietvaros vērtētas lielākā daļa mūsu valsts teritorijā esošo šīs koku sugas mežaudžu. Konstatēts, ka notikusi sekmīga dižskābarža adaptācija Latvijā: mūsu valsts rietumu daļā dižskābarža dabiskā atjaunošanās ir sekmīga gan pēc vienlaidus atjaunošanas cirtes, līdz 50 m no meža malas, gan zem audzes vainagu klāja arī tādos gaismas apstākļos, kas nav piemēroti citām koku sugām. Dižskābarža gadskārtu platumu ietekmē galvenokārt ar mitruma deficītu saistīti klimatiskie rādītāji (temperatūra, nokrišņi) vasarā un rudens sākumā. Ņemot vērā klimata izmaiņu prognozes, šīs koku sugas audžu ierīkošanai būtiski izvēlēties teritorijas ar stabilu un pietiekamu augsnes mitruma nodrošinājumu. Izveidotie dižskābarža augšanas gaitas vienādojumi un dati no parauglaukumiem mežaudzēs liecina, ka šīs koku sugas otrās paaudzes koku ātraudzība Latvijā ir lielāka nekā pirmajai paaudzei; tā ir arī lielāka nekā Zviedrijas dienvidu daļā un salīdzināma ar citām saimnieciski nozīmīgām koku sugām Latvijā. Latvijas rietumu daļā iespējams izveidot ražīgas dižskābarža audzes, izmantojot jau esošajās šīs koku sugas audzēs Latvijā ievāktu sēklu materiālu. Piemērotākais sēklu avots ir šī promocijas darba izstrādes ietvaros atlasītie pluskoki. Nepieciešams izveidot sēklu plantācijas stabilas sēklu bāzes nodrošināšanai nākotnē. Rekomendējama plašāku provenienču izmēģinājumu ierīkošana, ietverot tajos materiālu arī no areāla daļām, kur raksturīgs augsts mitruma deficīts vasaras periodā, kā arī plašākas eksperimentālās pārbaudes, vērtējot šīs koku sugas provenienču un atsevišķu genotipu piemērotību Latvijas austrumu daļas klimatiskajiem apstākļiem.
اظهر المزيد [+] اقل [-]