Dieback of common ash Fraxinus excelsior L. in Latvia: species succession and ash regeneration. Doctoral thesis for the doctoral degree Doctor of Science (Ph.D.) in Agriculture, Forestry and Fisheries | Parastā oša Fraxinus Excelsior L. destrukcija Latvijā: audžu sukcesija un oša atjaunošanās. Promocijas darbs zinātniskā doktora grāda zinātnes doktors (Ph.D.) lauksaimniecības un zivsaimniecības zinātnēs, mežzinātnē iegūšanai

إنجليزي. The aim of the thesis was to assess the dieback dynamics of common ash Fraxinus excelsior L. stands and determine the main factors affecting susceptibility of the trees, as well as future succession and potential regeneration of the affected common ash stands in Latvia. In Latvia, The area of young ash stands decreased by 4.4 times during 2000–2015. The ten-year-inventory (2005–2015) revealed that the overall mortality of ash was 6.9% and standing volume of ash stands decreased by 171 m**3 haE–1. As a result of the studies carried out, it is concluded that the natural regeneration of the ash in young stands, as well as adult rears, has deteriorated sharply compared to the time preceding the forging of the ash. The share of vital growth is about ⅓, and as trees grow, it continues to decline. Overgrowth of ash stands with shrub species has begun, suggesting formation of broadleaved stands with a small admixture of ash in the future. We found that, susceptibility to ash dieback is significantly affected by morphometric parameters of ash trees and stands, site conditions and meteorological factors. In Latvia, ash dieback was present in ash stands of all ages and composition, yet some individual and regional differences were observed. Lower susceptibility to ash dieback was observed for older/larger dimensions trees, mixed stands on well-drained and dry mineral soils, stands thinned more intensively, and in the eastern part of Latvia. The findings of the thesis are applicable for the planning of ash stand management, assessment of the existing situation, for the designation of additional genetic resource forests, as well as provide basic information for future studies

لاتفيا. Neskatoties uz to, ka parastais osis aizņem tikai 1–2% no kopējās meža platības Eiropā un 0.3% Latvijā, tā ir ekoloģiski nozīmīga koku suga. Kopš deviņdesmito gadu sākuma Austrumeiropā un desmit gadus vēlāk arī Centrāleiropā un Rietumeiropā novērota strauja oša audžu kalšana. Oša kalšanas cēlonis – invazīvā patogēnā sēne Hymenoscyphus fraxineus (vēlāk precizēts zinātniskais nosaukums) – noteikts 2006. gadā. Latvijā intensīva oša audžu kalšana novērota sākot ar 2000. gadu. Darba mērķis bija noskaidrot parastā oša Fraxinus excelsior L. audžu kalšanas dinamiku un faktorus, kas ietekmē koku uzņēmību pret patogēnu; novērtēt slimības skarto audžu sukcesiju un atjaunošanās potenciālu. Oša jaunaudžu platība laikā no 2000. līdz 2015. gadam Latvijā samazinājās 4.4 reizes. Ilglaicīgās inventarizācijas dati liecina, ka šajā laika posmā kopējā oša mirstība bijusi 6.9%, un oša audžu krāja samazinājusies par 171 m**3 haE–1. Veikto pētījumu rezultātā secināts, ka oša dabiskā atjaunošanās jaunaudzēs, kā arī pieaugušās audzēs, salīdzinot ar laiku pirms oša kalšanas, ir krasi pasliktinājusies. Vitālās paaugas īpatsvars ir apmēram ⅓, un, kokiem augot, tas turpina samazināties. Notiek oša audžu pārkrūmošanās un oša pakāpeniska nomaiņa ar citām platlapju sugām. Pētījumā noskaidrots, ka uzņēmību pret patogēnu ietekmē ošu un oša audžu morfometriskie parametri, meža tips un meteoroloģiskie faktori. Lai gan Latvijā oša kalšana novērota visu vecumu un dažādu sastāvu audzēm, noteiktas individuālas un reģionālas atšķirības. Augstāka vitalitāte konstatēta vecākiem/lielākiem kokiem; jauktās audzēs; labi drenētās un sausās minerālaugsnēs; vairākkārt koptās audzēs; Latvijas austrumu daļā. Darba rezultāti ir izmantojami oša audžu apsaimniekošanas plānošanā, esošo oša ģenētisko resursu mežaudžu novērtēšanā un jaunu mežaudžu izveidošanā, kā arī pamatinformācijai turpmākajiem pētījumiem.