Genetic material homogenization of Latgales melons

English. In the middle of the last century in the region of Daugavpils the well known grape breeder - Pauls Sukatnieks bred several melon (Cucumis melo L.) varieties. He also developed the open field growing system for these vegetables in Latvia. These varieties were sustainable for the agroclimatic conditions of Latvia - low night temperature, a short period of high temperatures and high air humidity. During several decades these genotypes were destroyed because of the crosspollinating of different varieties. This unique genetic material was saved by the gardener Ē. Piļka, and the scientists U. Dēķens and I. Drudze. Since 2003, the renovation of Latgale's melons was started in the Pūre Horticultural Research Station. Since 2003, inbreeding and sibling has been carried out. The aim of the investigation is to homogenize the genetic material of Latgale's melons. In 2006, the genetic distance between 3 lines of Latgale's melons and 5 South European varieties was detected by using 15 microsattelite markers. The highest average fruit weight, the largest fruits, bigger thickness of fruit flesh was observed on Latgales melon line '5(2)'. South Europe melons were better in other measurements. Genetically the closest to the South Europe varieties was Latgale's melons line '8'.

Latvian. Pagājušā gadsimta vidū Daugavpils rajona Dvietes pagastā pazīstamais vīnogu selekcionārs Pauls Sukatnieks izveidoja vairākas Latvijas agroklimatiskajiem apstākļiem piemērotas šķirnes. Tomēr neorganizētas sēklaudzēšanas dēļ šīs šķirnes savstarpēji saziedējās ar citām Latvijā ievestām šķirnēm un pakāpeniski izvirta. Pateicoties dārzkopju – entuazistu un pētnieku darbam (Ē. Piļka, U. Dēķens, I. Drudze), šis unikālais ģenētiskais materiāls tika saglabāts. Kopš 2003. gada Pūres dārzkopības Izmēģinājumu Stacijā tiek veikta Latgales meloņu populācijas izvērtēšana un atjaunošana, veidojot tuvradniecisku krustojumu un inbredās līnijas. Tuvradnieciskās krustošanas un inbredizācijas mērķis ir homogenizēt pieejamo ģenētisko materiālu, sadalot to ģenētiski un morfoloģiski atšķirīgos genotipos. 2006. gadā, izmantojot 15 mikrosatelītu marķierus, molekulārajās analīzēs noteikta 3 dažādu Latgales meloņu līniju un 5 Dienvideiropas šķirņu savstarpējā ģenētiskā saistība. Latgales meloņu līnijai 5(2) bija augstākā vidējā augļu masa no auga, lielākie augļi, kā arī biezāks augļa mīkstums. Pārējos mērījumos labāki rezultāti novēroti Dienvideiropas meloņu šķirnēm. Ģenētiski vistuvākā Dienvideiropas meloņu šķirnēm bija Latgales meloņu līnija '8'.