Branch traits as selection criteria in Scots pine breeding in Latvia | Zarojuma pazīmes kā atlases kritērijs parastās priedes selekcijā Latvijā

English. Branch traits are a major factor affecting the grade and value of sawn goods and therefore must be considered in tree breeding. In this study, the relationship among branch and growth traits was analyzed using data from 10 open pollinated progeny trials measured at the age of 14-33 years. Narrow-sense heritability estimates for traits characterizing branch thickness (on average 0.14) and height up to first living branch (0.20) were at the same level as the heritability estimates for tree diameter (0.14), but lower than for tree height (0.45). The coefficients of additive genetic variation for branch thickness traits (11.4% on average) and height up to the first living branch (16.2%) were slightly higher than for growth traits (8.4%) indicating a high potential for the improvement of branch properties through breeding. Selection for height (intensity 10%) would result in a smaller increase of most of the traits characterizing branch thickness than selection by diameter (on average 7% vs 9.1%). Besides, it would improve the branch diameter/stem diameter ratio and the proportional length of green crown (-7.5% and -2.4%, respectively). Selection for height yields in a higher indirect gain in stem volume than does selection for diameter (24.1% vs 5%), and provides a higher gain in stem diameter than would be achieved by direct selection for these trait. Inclusion of tree height and diameter of the thickest branch in a selection index is recommended to secure simultaneous improvement in both growth and quality.

Latvian. Zarojuma pazīmes nozīmīgi ietekmē zāģbaļķu šķiru un vērtību, tādēļ tās jāņem vērā, veicot meža selekciju. Pētījumā analizētas sakarības starp zarojumu un produktivitāti raksturojošām pazīmēm, izmantojot datus no 10 priedes brīvapputes pēcnācēju pārbaužu stādījumiem 14-33 gadu vecumā. Iedzimstamības koeficienta vērtības zaru resnumu raksturojošām pazīmēm (vidēji 0.14) un pirmā zaļā zara augstumam (0.20) līdzīgas kā koku caurmēram (0.14), bet mazākas nekā koku augstumam (0.45). Aditīvās ģenētiskās mainības variācijas koeficients zaru resnumu raksturojošām pazīmēm (vidēji 11.4%) un pirmā zaļā zara augstumam (16.2%) ir mazliet augstāks nekā produktivitāti raksturojošajām pazīmēm (vidēji 8.4%), kas atspoguļo nozīmīgu selekcijas darba potenciālu zarojuma kvalitātes uzlabošanā. Atlase pēc augstuma (ar 10% intensitāti) saistīta ar mazāku zaru resnumu raksturojošo pazīmju vērtību pieaugumu nekā atlase pēc caurmēra (selekcijas efekts vidēji attiecīgi 7% un 9.1%), turklāt tā nodrošina arī resnākā zara diametra/stumbra caurmēra attiecības un zaļā vainaga garuma/koka garuma attiecības uzlabojumu (attiecīgi -7.5% un -2.4%). Atlase pēc koku augstuma garantē augstāku selekcijas efektu krājai nekā atlase pēc caurmēra (attiecīgi 24.1% un 5%) un nodrošina augstāku selekcijas efektu caurmēram nekā tieša atlase pēc šīs pazīmes. Selekcijas indeksā rekomendēts iekļaut koku augstumu un resnākā zara diametru, lai nodrošinātu iespējas vienlaicīgai produktivitātes un zarojuma kvalitātes uzlabošanai.