Cultural-historical development of landscape space of Klein Vielen [Germany]

English. The landscape of the maritime lowland Mecklenburg-Vorpommern (Germany) is characterized by a slightly wavy terrain with advanced agricultural activities. There are several lakes around Neubrandeburg and the Neustrelitz area, the shores of which form a picturesque landscape that fostered the development of manor centres already in the 20th century due to the appearance of small rural villages around them. Within a distance of 7−10 km, several manor centres have been preserved in this area, which obviously can enhance successful development of the tourism infrastructure. That is especially true for cycling. The landscape space of the former manor Klein Vielen has been studied in detail, as well as its transformation processes taking place from the 18th century to the present time. The study presents not only the evaluation of relevant issues, but also offers scenarios for the development of the existing cultural-historical landscape space.

Latvian. Meklenburgas piejūras zemienes (Meklenburgisches Seeplatten) ainavtelpai ir raksturīgs viegli viļņots reljefs ar attīstītu lauksaimniecisko darbību. Ap Neubrandeburgu un Neustrelicas teritoriju ir vairāki ezeri, kuru krasti veido gleznainu ainavu, kas vēsturiski ir piesaistījis muižu centru attīstību, veidojoties ap tiem jau 20. gs. nelieliem lauku ciematiņiem. Šajā teritorijā aptuveni 7–10 km distancējumā ir saglabājušies vairāki vēsturiskie muižu centri, kas nenoliedzami veicina spilgtu tūrisma infrastruktūras attīstību. Īpaši tas ir attiecināms uz velotūrismu. Detālāk tiek pētīta bijušās muižas Klein Vielen ainavtelpa un tās transformācijas procesi no 18. gs. līdz mūsdienām. Pētījums ietver problemātikas novērtējumu kultūrmantojuma saglabāšanā. Pētījuma uzdevumi ir saistīti ar muižas ansambļa ainavtelpas detālu analīzi; muižas kultūrainavtelpas kopējā kompozicionālā veidola izpēti; vēsturiskās apbūves un dabas pamatnes (reljefs, koki, pļavas, ūdens) transformācijas meklējumi. Pētījuma aktualitāte ir balstīta uz tūrisma infrastruktūras piesaistes attīstības iespēju vēsturiskajam reģionam, veicinot kultūrvērtību restaurāciju un to funkcionālu atgūšanu. Austrumvācijas politiskā situācija pēckara gados ir nesusi transformācijas procesus, kas ietekmējuši gan zaļo ainavtelpu, gan arhitektoniskās vērtības – vizuālā, funkcionālā un kompozicionālā kontekstā. Katrs ainavu arhitekts dabā darbojas kā kompetents režisors, scenogrāfs, radīdams laikmetam atbilstošu ainavtelpas izteiksmi funkcionalitātē un kompozīcijā. Tas ir attiecinams gan uz 18. gs., gan uz 21. gs. arhitektu radošās darbības laiku.