Use of quantitative morphological analysis combined with a large sample size for estimating morphological variability in a case study of armoured mite Carabodes subarcticus Trägårdh, 1902 (Acari: Oribatida: Carabodidae) | Carabodes subarcticus Trägårdh, 1902 (Acari: Oribatida: Carabodidae) bruņērču taksonomijā plašāk pielietoto pazīmju morfoloģijas mainības kvantitatīva un kvalitatīva analīze relatīvi lielā paraugkopā

English. The morphology of Oribatida and similar little-known groups of organisms varies considerably, which complicates morphological analysis (e.g. species descriptions). Qualitative analyses have been carried out mostly on a small number of individuals (n is less than 25). There is lack of studies dealing with mechanisms of how that variation can change in relation to sample size and insufficient discussion on whether qualitative or quantitative analysis is more appropriate for description of morphological variability. A total of 500 adult Carabodes subarcticus Trägårdh, 1902 Oribatida were collected from a local population. Six qualitative and six quantitative traits were characterised using light microscopy and scanning electron microscopy. The relationships between the sample size of different subsamples (n is less than 500) and morphological variation were examined using randomised selection (10 000 replicates) and calculation of the percentage of cases in which the sizevalues were within a certain distance (less than 10%, 25%, or 50%) from the range of the reference population (n = 500). Qualitative traits were significantly less variable than quantitative due to binomial distribution of the obtained data; thus they were less comparable and interpretive to describe morphological variability. When sample size was small (n is less than 25), in less than 2 to 15% of cases the observed variability was within 10% distance of the range of the reference population. Larger sample sizes resulted in size-ranges that approached those of the reference population. It is possible that execution of quantitative characterisation and use of relatively larger sample sizes could improve species descriptions by characterising the morphological variability more precisely and objectively.

Latvian. Oribatīdērču un līdzīgu mazizpētītu organismu grupu augsta morfoloģijas mainība būtiski apgrūtina salīdzinošu morfoloģiska rakstura pētījumu, kā piemēram, sugu aprakstu, izstrādi. Kvalitatīvu pazīmju analīze līdz šim tikusi veikta, izmantojot pārsvarā relatīvi mazas paraugkopas (n ir mazāks nekā 25). Līdz šim nepilnīgi izpētīti jautājumi par paraugkopas lieluma ieteikmi uz morfoloģijas mainības aprēķināšanas objektivitāti, kā arī kvalitatīvās un kvantitatīvās analīzes lietošanu morfoloģiska rakstura pētījumos salīdzinošā kontekstā. Tika ievākta relatīvi liela paraugkopa (n = 500) ar Carabodes subarcticus Trägårdh, 1902 bruņērču pieaugušiem īpatņiem lokālā populācijā Slīteres nacionālajā parkā, Latvijā. Izmantojot gaismas mikroskopiju un elektronu skenējošo mikroskopiju, morfoloģiski tika raksturotas un salīdzinātas sešas kvalitatīvas un sešas kvantitatīvas pazīmes. Tika raksturota radniecība starp ievāktās pamata populācijas un randomizētu (10 000 atkārtojumu) subpopulāciju bruņērču morfoloģijas mainību. Tika aprēķināta procentuālā iespējamība gadījumiem, kuros pazīmju izmēra amplitūda atšķīrās (par 10%; 25% vai 50%) no pamata populācijas reālās izmēra amplitūdas. Kvalitatīvās pazīmes tika raksturotas ar relatīvi zemu mainību, kas būtiski atšķīrās no relatīvi augstas kvantitatīvo pazīmju mainības, un tādējādi ir uzskatāmas par vājāk salīdzināmām un interpretatīvām morfoloģijas mainības pētījumos. Izmantojot relatīvi mazas paraugkopas (n ir mazāks nekā 25), 2–15% gadījumu morfoloģiskā mainība, šajā gadījumā – pazīmju izmēru amplitūdas, atšķīrās tikai par 10% no pamata populācijas reālās pazīmju izmēru amplitūdas. Veicot mērījumus graduāli arvien lielākām paraugkopām, izmēru amplitūdas procentuālā atbilstība pamata populācijai graduāli palielinājās. Rezultāti liecina, ka C. subarcticus morfoloģijas mainības pētījumos lielāka nozīme ir kvantitatīvai, nevis kvalitatīvai analīzei, kas līdz šim izmantota kā pamata metode un kas morfoloģijas mainību ilustrē vājāk, kā arī ir subjektīvāk interpretējama.