Epidemiology of ergot (caused by Claviceps purpurea)

English. Ergot of triticale and rye is caused by Claviceps purpurea (Fries: Fries) Tulasne; anamorph Sphacelia segetum. Voluminous observations were done in commercial fields of rye in Latvia (2005 – 2006). Agro-ecological factors – vegetation in surrounding areas, crop rotation, sowing density and others factors were described. Peculiarities of C. purpurea development were clarified in semi-field trials. Statistically significant infection levels were observed in various field locations. More sclerotia were found near a field margin (is greater than 1 m) in comparison with zones more deep in the field (at least 30 m from field margin). The density of pollens and the accumulation of natural sources of infection determine side effects. Separate harvesting of field borders (3-4 m zone) could significantly decrease ergot admixture in the yield. Delayed development of side tillers is a very significant factor increasing the incidence of sclerotia. Optimal crop management is important to avoid ergot occurrence in rye and triticale. Density of sowings affects disease development. Rye pre-crops affected the ergot infection level. Significant differences between cultivars (testing in natural and artificial infection conditions) were not established. Higher ergot incidence was observed in hybrid and tetraploid cultivars; this is due to the different morphology of pollens and the peculiarities of their development. Sclerotia germination was noted in the beginning of May, but peritheciums with asco spores developed considerably later. The release of the first mature asco spores was observed only in the middle of June (2006) therefore the infection period is a loge one - from the end of May till the end of June.

Latvian. Rezultāti, kas tika iegūti, analizējot melno graudu izplatību rudzu ražošanas sējumos ir pretrunīgi. Tomēr ir novērotas dažas tendences: tīrumos, kur atzalu līmenis bija augstāks, novērots būtiski vairāk sklerociju; lauku malās (tieši pie malas) ir vairāk sklerociju, nekā lauka vidū, it īpaši, ja rudzu lauka malā ir nepļautas ceļmalas vai citi apstākļi, kas veicina infekcijas materiāla uzkrāšanos. Šis malas efekts izteikts atkārtotos rudzu sējumos vai pēc Claviceps purpurea saimniekaugiem. Melno graudu izplatību ietekmē rudzu un tritikāles sējumu biezība. Retākos sējumos melno graudu skaits lauka malās būtiski neatšķiras, bet lauka vidū izretotos sējumos melno graudu izplatība ir lielāka. Veicot melno graudu izplatības novērtēšanu ražošanas laukos un šķirņu salīdzināšanas rudzu un tritikāles sējumos (gan dabiskās, gan mākslīgās infekcijas fonā), netika konstatētas būtiskas atšķirības starp šķirnēm. Tomēr ir novērota tendence, ka hibrīdās un tetraploīdās šķirnes inficējas vairāk, tas ir saistīts ar ziedputekšņu morfoloģiju un veidošanās īpatnībām. Jāturpina pētījumi par melno graudu attīstības cikla īpatnībām Latvijas apstākļos.