Methodological problems of bioethics

English. The goal of bioethics is ethical assessment of developments in medicine and biotechnology. This assessment also provides recommendations on promoting such practices and finding such solutions that take into account ethical issues. However, in order to solve these issues, it is necessary to clarify the methods applied in bioethics. The principal methodological problem of bioethics is the relationship between principles of general ethical theories (utilitarianism, Kant's ethics, absolutism etc.) and the context of concrete cases in the moral assessment of action. In order to solve this problem, various methods are applied – the method of reflective equilibrium, the method of prima facie principles, the method of casuistry. Each of these methods has its advantages as well as flaws that should be taken into account.

Latvian. Viena no praktiskās ētikas nozarēm, kas piesaista vislielāko uzmanību, ir bioētika. Bioētikas mērķis ir izvērtēt medicīnas un biotehnoloģiju attīstību no morālā redzes viedokļa. Šāds izvērtējums vienlaikus sniedz arī ieteikumus par tādas prakses sekmēšanu un risinājumiem, kas ņemtu vērā šo attīstības virzienu ētiskās problēmas. Nozīmīgākā bioētikas metodoloģiskā problēma ir vispārīgu ētisko principu un konkrētu gadījumu konteksta salīdzinošā nozīme rīcības vai prakses ētiskā izvērtējumā. Risinot šo problēmu, ir izmantojamas vairākas metodes: prima facie principu metode, refleksīvā līdzsvara metode, kazuistiskā metode. Šīs metodes katra savā veidā mēģina dod iespēju izvairīties no divām galējībām – morālā dogmatisma un morālā relatīvisma. Vienlaikus jāapzinās minēto metožu trūkumi – tās var tikt izmantotas konformistiski, ar mērķi attaisnot sabiedrībā valdošo ideoloģiju vai kādas sabiedrības daļas intereses. Tas savukārt var novest pie situācijas, kad tiek apšaubīta bioētikas nozīme problēmu dziļākā un vispusīgākā izpratnē. Pašreizējā kultūras kontekstā viena no perspektīvākām metodoloģiskām pieejām bioētikā ir pragmatiskā bioētika, kas bioētikas problēmu izvērtējumā lielu nozīmi piešķir empīriskiem pētījumiem.