[Cereals for thermal energy] | Labība - siltumenerģijai

English. Since 2006/2007 the State Stende Institute of Cereal Breeding for heating building is used grain (oats, barley, wheat and mixtures of these species), breeding and seed production by-products - tiny and worthless as grains, residues with more or less chaff and weed seeds admixture. A study was launched to find out which of the cereals are more suitable to the production of heat, as well as within the same species to compare different varieties of heat input and the factors affecting it. After the spring cereal crop yields prioritized in the following order: spring wheat, barley, oats, but after heating the contrary - oats, barley, spring wheat. From winter cereals higher grain yield harvested from triticale, followed by winter wheat and rye, the calorific value is as follows: rye, winter wheat, and triticale. Calorific value of straw is higher than the grains of cereals prioritized in this order: oats, triticale, rye, barley, winter wheat and spring wheat. The table shows the carbon, hydrogen content of cereals and straw. Hits sulphur, chlorine and ash content and ash melting temperature in fuel. Three years of experience, by heating the Institute building showed that the automatic boiler is best suited to oats or a mixture of different grains.

Latvian. Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūtā ēku apsildīšanai kopš 2006./2007. gada izmanto graudus (auzas, miežus, kviešus, šo sugu maisījumus), selekcijas un sēklas ražošanas blakusproduktus - sīkos un nevērtīgos graudus, atsijas ar lielāku vai mazāku pelavu un nezāļu sēklu piejaukumu. Tika uzsākti pētījumi, lai noskaidrotu, kuras no labībām ir piemērotākas siltumenerģijas ražošanai, kā arī salīdzināt vienas sugas robežās dažādu šķirņu siltuma atdevi un faktorus, kas to ietekmē. Pēc ražības vasarāju labības sarindojās šādā secībā: vasaras kvieši, mieži, auzas, bet pēc siltumspējas pretēji - auzas, mieži, vasaras kvieši. No ziemāju labībām augstāka raža graudu raža iegūta tritikālei, tai seko ziemas kvieši un rudzi, pēc siltumspējām secība ir šāda: rudzi, ziemas kvieši, tritikāle. Siltumspēja salmiem ir augstāka nekā graudiem; labības sarindojās šādā secībā: auzas, tritikāle, rudzi, mieži, ziemas kvieši un vasaras kvieši. Tabulās atspoguļots arī oglekļa, ūdeņraža saturs labību graudos un salmos. Apskatīts sēra, hlora un pelnu saturs un pelnu kušanas temperatūra kurinājumā. Trīs gadu pieredze, apkurinot institūta ēku, parādīja, ka automātiskajam darbības katlam vispiemērotākie ir auzu graudi vai dažādu graudu maisījums.