Hemp (Cannabis sativa L.) as an environmentally friendly energy plant
2010
Poisa, L., Latvia Univ. of Agriculture, Jelgava (Latvia). Faculty of Agriculture. Inst. of Agrobiotechnology | Adamovics, A., Latvia Univ. of Agriculture, Jelgava (Latvia). Faculty of Agriculture. Inst. of Agrobiotechnology
English. Hemp is suitable as a renewable energy resource. The aim of this study was to clarify local hemp's (Cannabis sativa L.) possibilities for energy use. Arsenic (As), cadmium (Cd), lead (Pb) and titanium (Ti) presence in hemp was determined using an inductively coupled plasma optical emission spectrometer Optima 2100 DV. If there were increased N fertilizer rates, there were increased hemp 'Pūriņi' seeds and sheave yield increases, but the oil content was reduced. Arsenic content was higher in the sheave than in the stems with fibre. The ash content depends on non-organic substances which the plants absorb during the vegetation season. The lignin content depends on several factors: plant parts, and the N fertilizer rate. The unexplored factors have a great effect on the ash and lignin content. Hemp is suitable for cultivation and for bio-energy production in the agro-climatic conditions in Latvia.
Show more [+] Less [-]Latvian. Kaņepes ir piemērotas audzēšanai Latvijas agroklimatiskajos apstākļos. Pētījuma mērķis: novērtēt kaņepju (Cannabis sativa L.) izmantošanas iespējas enerģijas iegūšanai. Pētījumā tika salīdzinātas kaņepes ar atšķirīgām izmantošanas iespējām: šķiedras ieguvei – Polijas šķirne ‘Bialobrezskie’ un sēklu ieguvei – vietējās kaņepes ‘Pūriņi’, kas Latvijā ir audzētas vairāk kā 200 gadus. Arsēna (As), kadmija (Cd), svina (Pb) un titāna (Ti) daudzums kaņepēs noteikts ar induktīvi saistītās plazmas optiskās emisijas spektrometru Optima 2100 DV. Spaļu ražība kaņepēm ‘Pūriņi’ un ‘Bialobrzeskie’ 2009. gadā būtiski neatšķiras. Vislielākais spaļu saturs bija, lietojot slāpekļa papildmēslojuma devu N60. Palielinot N papildmēslojuma devas, palielinājās kaņepju sēklu un spaļu ražība, bet samazinājās eļļas saturs. Spaļos bija lielāks As daudzums nekā stublājam ar lūksni. Kaņepju spaļos ir vairāk smago metālu, nekā stublājā. Pelnu saturs var būtiski mainīties pa audzēšanas gadiem. To ietekmē arī N papildmēslojuma devas un auga daļas. Kaņepēm lignīna saturs bija no 27% līdz 42%. Lignīna satura izmēģinājumos konstatēts augsts nepētīto faktoru īpatsvars – 20%. Iespējams, ka šādas atšķirības veicināja plašās atšķirības šķirnes ietvaros, kas apgrūtināja noskaidrot pētāmo faktoru būtiskumu uz lignīna saturu dažādās kaņepju augu daļās. Kaņepes ir videi draudzīgs energoaugs.
Show more [+] Less [-]AGROVOC Keywords
Bibliographic information
This bibliographic record has been provided by Fundamental Library of Latvia University of Life Sciences and Technologies