Mobilization of human capital in science and technology for innovation creation | Cilvēkkapitāla mobilizācija zinātnē un tehnoloģijās, lai radītu inovācijas

English. In the context of knowledge-based economy, human capital in science and technology was placed in the first place of the policy development not only in European countries but also in the whole world. As the matter of fact technological change is bringing about a demand for skilled and educated labour force. Taking into account the continuation of economic downturn, there is a special need for mobilization of human capital in science and technology with the purpose of innovation and development. However, it must be admitted that there are some barriers on the way that disturb to meet the increasing demand for skilled, qualified, educated, experienced labour force in science and technology, for instance, poor share of university graduates in science and technology, low participation of women in science and technology education and employment, poor investments in R and D of catching-up countries. The purpose of the article is to analyze theoretical aspect related to the impact of human capital in science and technology on innovation creation. The main tasks are stated as following: (1) to analyze the theoretical aspects of innovation paradigm, (2) to investigate the theoretical aspects of human capital concept, (3) to examine the key figures related to the science and technology resources and innovation activities in European Union. In the context of the paper the following economic science quantitative and qualitative research methods were applied: monographic, grouping, reference, generalization, graphical analysis, and content analysis. The main findings of the paper reveal the nature of the human capital impact on innovation activities as well as stated that innovation plays a central role in creating value and sustaining competitive advantage for the firm and in the context of the state innovation ensure economic growth and increase the competitiveness.

Latvian. Uz zināšanām balstītā ekonomikā cilvēkkapitāls zinātnē un tehnoloģijā ir pirmajā vietā gan lielāko pasaules valstu, gan Eiropas valstu attīstības politikas dokumentos. Tā kā tehnoloģiskās pārmaiņas rada pieprasījumu pēc kvalificēta un izglītota darbaspēka un vēl joprojām turpinās ekonomiskā lejupslīde, ir nepieciešama cilvēkkapitāla mobilizācija zinātnē un tehnoloģijās, lai veidotu un attīstītu inovācijas. Pastāv daži šķēršļi, kuri traucē paaugstināt pieprasījumu pēc kvalificēta un izglītota darbaspēka zinātnē un tehnoloģiju jomā: zems absolventu skaits eksaktajās zinātnēs, zema sieviešu līdzdalība eksakto zinātņu fakultātēs un saistītā nodarbinātībā, zems investīciju līmenis P un A valsts līmenī. Raksta mērķis – analizēt teorētiskus aspektus, saistītus ar cilvēkkapitāla ietekmi uz inovāciju izveidi. Galvenie uzdevumi: 1) analizēt teorētiskus aspektus, saistītus ar inovācijas paradigmu; 2) izpētīt teorētiskus aspektus, saistītus ar cilvēkkapitāla konceptu; izpētīt galvenos datus par iesaistītiem resursiem zinātnē un tehnoloģijā; 3)analizēt datus, saistītus ar inovatīvo darbību Eiropas Savienībā. Rakstā tiek izmantotas vispārpieņemtās tautsaimniecības zinātnes pētījumu kvantitatīvās un kvalitatīvās metodes, tai skaitā monogrāfiskā dokumentu analīze, grupēšana, salīdzināšana, vispārināšana, grafiskā analīze, kontentanalīze. Galvenie raksta secinājumi atklāj cilvēkkapitāla ietekmes būtību uz inovatīvo aktivitāšu izveidi, kā arī tiek uzsvērts, ka inovācijām ir galvenā nozīme vērtību izveidošanā un uzņēmuma ilgtermiņa konkurences priekšrocību izveidē. Valsts līmenī augsta inovāciju ražotspēja nodrošina ekonomikas izaugsmi un paaugstina konkurētspēju.