Risks of events in banking sector | Notikumu riski banku sfērā

English. The purpose of this article has a dual character. First, the author analyses the reasons of the financial crisis in Latvia from the standpoint of risks of actions of the regulators. Such risks are similar to the technological hazards, i.e. the risks emergence of which is directly connected with people’s economic activity. In case the state administrative authorities neglect the economic regularities and do not operate them at adoption of strategic decisions, the implementation of such risks inevitably leads to various cataclysms. Secondly, on the basis of the analysis of event development in the banking area the author discloses the true reasons which brought the Latvian economy to the deepest financial crisis among the countries of the European Union. The results of research testify the mistakes of the central bank made at the moment of establishment of national currency rate. The country had a possibility to provide unreasonably high rates of GDP growth due to the overestimated currency especially in the mid 2000s.

Latvian. Komercbanku darbība lielā mērā ir atkarīga no tā, cik veiksmīgi izrīkotāju banku institūcijas regulē nacionālo kredītsistēmu. Viens no 1995. gada banku krīzes cēloņiem bija trūkumi pašas Latvijas Bankas darbībā. Nākošo banku krīzi atšķirībā no iepriekšējās izraisīja ne tik daudz iekšējie trūkumi Latvijas banku darbā, cik ārējie faktori. Galvenais iemesls tam bija finanšu krīze Krievijā, kas izraisījās 1998. gada augustā. Attiecīgi 1998. gada otrajā pusgadā Krievijas krīze negatīvi atsaucās arī uz banku sektora attīstību Latvijā, jo vairumam banku ievērojamu aktīvu daļu veidoja noguldījumi NVS valstīs. Tā bija saistīta ar to, ka ievērojami naudas resursi aizplūda no Latvijas kā investīcijas ārvalstu vērtspapīros, jo Latvijas bankas aktīvi darbojās citu valstu vērtspapīru tirgū. Latvijas Banka nevarēja to neredzēt. Šajā laikā procentu likmes Latvijā gandrīz trīskārt atpalika no saviem analogiem NVS valstīs. Diemžēl Latvijas Banka nesāka savlaicīgi rīkoties, lai norobežotu nacionālo banku sistēmu no iespējama finanšu sabrukuma NVS valstu naudas tirgū. Bet galveno kļūdu Latvijas Banka izdarīja uzstādot nacionālas valūtas kursu. Šajā ziņā svarīgi ir atskatīties uz 1936. gada 28. septembrī Latvijā īstenotās reformas rezultātiem. Interesanti, ka 1937. gadā triju Baltijas valūtu kurss pret ASV dolāru bija šāds: USD 1/ EEM 6,95 / LTL 4,38 / LVL 5,04. 1999 gadā igauņu kronas, Lita un Lata kurss pret ASV dolāru svārstās robežās: USD 1/ EEK 11,2/ LTL 4 / LVL 0,59. Nosacītie ASV dolāra un lata patēriņa grozi 1937. un 1999. gada cenās maz atšķiras viens no otra. Tāpēc lata pirktspēja ir apmēram tāda pati kā 1937. gadā. Tāpēc rodas jautājums - kā lata pašreizējais kurss pret ASV dolāru varēja būt tik paaugstināts. Tai pašā laikā Igaunijas un Lietuvas valūtas šo valstu centrālās bankas ir fiksējušas apmēram tajā pašā līmenī, kāds tām bija 1937. gadā. Augsts lata kurss stimulē plašu patēriņa preču importu, izspiežot Latvijas ražotājus no iekšējā tirgus, bet tas rada iekšējā uzkrājuma samazināšanos. Bez tam, pārvērtētās valūtas rezultātā valstij bija iespēja, īpaši 2000.gadu vidū, nodrošināt neattaisnojami augstus IKP tempus.