Parastās priedes (Pinus sylvestris) un Klinškalnu priedes (Pinus contorta) koksnes piemērotības papīra ražošanai salīdzinoša analīze

Sable, I., Latvian State Inst. of Wood Chemistry, Riga; Grinfelds, U., Latvian State Inst. of Wood Chemistry, Riga; Jansons, A., Latvian State Forest Research Inst. Silava, Salaspils; Vikele, L., Latvian State Inst. of Wood Chemistry, Riga; Irbe, I., Latvian State Inst. of Wood Chemistry, Riga; Verovkins, A., Latvian State Inst. of Wood Chemistry, Riga; Baders, E., Latvian State Forest Research Inst. Silava, Salaspils; Treimanis, A., Latvian State Inst. of Wood Chemistry, Riga

Suitability of Scots pine (Pinus sylvestris) and lodgepole pine (Pinus contorta) wood for paper production: comparative analysis | Parastās priedes (Pinus sylvestris) un Klinškalnu priedes (Pinus contorta) koksnes piemērotības papīra ražošanai salīdzinoša analīze

2012

Sable, I., Latvian State Inst. of Wood Chemistry, Riga (Latvia) | Grinfelds, U., Latvian State Inst. of Wood Chemistry, Riga (Latvia) | Jansons, A., Latvian State Forest Research Inst. Silava, Salaspils (Latvia) | Vikele, L., Latvian State Inst. of Wood Chemistry, Riga (Latvia) | Irbe, I., Latvian State Inst. of Wood Chemistry, Riga (Latvia) | Verovkins, A., Latvian State Inst. of Wood Chemistry, Riga (Latvia) | Baders, E., Latvian State Forest Research Inst. Silava, Salaspils (Latvia) | Treimanis, A., Latvian State Inst. of Wood Chemistry, Riga (Latvia)

Latvian. Pieaugot pieprasījumam pēc koksnes kā atjaunojama resursa un meža apsaimniekošanas riskiem, palielinās nepieciešamība analizēt jaunu sugu introdukcijas lietderību. Pirms ieteikt kādu sugu izmantošanai, būtiska ir tās vispusīga izpēte, ietverot arī iespējamos koksnes pielietošanas veidus. Pētījums veikts kā daļa no Klinškalnu priedes introdukcijas Latvijā potenciāla novērtējuma, un tā mērķis ir raksturot vienādu dimensiju Klinškalnu un parastās priedes koksnes ķīmisko sastāvu un šķiedru īpašības, salīdzinot to piemērotību papīra ražošanai. Pētījuma materiāls – 59 parastās priedes un 22 Klinškalnu priedes koki – ievākts blakus esošos 1985. gadā ierīkotajos stādījumos mētrājā. Analizēts koksnes celulozes, lignīna, ekstraktvielu un pelnu saturs, kā arī sulfātcelulozes šķiedru galvenie raksturlielumi – iznākums, šķiedru dimensijas, raupjums. Konstatēts, ka Klinškalnu priedes koksne satur statistiski būtiski mazāk lignīna un ekstraktvielu nekā parastās priedes koksne (attiecīgi 26,4 % pret 27,0 % un 2,3 % pret 2,9 %). Tas liecina, ka Klinškalnu priedes koksni ir vieglāk delignificēt un delignifikācijas procesa nodrošināšanai ir nepieciešams mazāks enerģijas un ķimikāliju patēriņš. Starp abām priežu sugām nav konstatētas statistiski būtiskas atšķirības sulfātcelulozes iznākumā un lignīna daudzumā šķiedrās.

Show more [+]

English. The increasing demand for wood as a renewable material as well as the predicted climate change and its irregularities, associated risks for forest management calls for studies in options to diversify the forest composition. One of the ways to achieve it is to increase number of species used. Forestry has a long rotation cycle therefore any introduced material needs to be carefully studied before recommending using it in praxis in a wider scale. One of the species undergoing such complex analysis (including productivity, stem and branch quality, resistance to biotic and abiotic factors) in Latvia is lodgepole pine (Pinus contorta). Aim of the particular study is to characterise wood chemical content and fibre properties, important for paper production, for lodgepole pine in comparison to Scots pine – the only native species that is used in production forests on similar dry sandy soils.

Show more [+]