Mineral nutrient turnover in young stands of birch in different forest growing condition and soil types | Minerālvielu aprite bērzu jaunaudzēs dažādos augšanas apstākļos un to ietekme uz audžu vitalitāti
2013
Daugaviete, M., Latvian State Forest Research Inst. Silava, Salaspils (Latvia) | Korica, A., Latvian State Forest Research Inst. Silava, Salaspils (Latvia) | Silins, I., Latvian State Forest Research Inst. Silava, Salaspils (Latvia) | Bārdulis, A., Latvian State Forest Research Inst. Silava, Salaspils (Latvia) | Bārdule, A., Latvian State Forest Research Inst. Silava, Salaspils (Latvia) | Daugavietis, M., Latvian State Forest Research Inst. Silava, Salaspils (Latvia) | Spalvis, K., Latvian State Forest Research Inst. Silava, Salaspils (Latvia)
English. Research data are summarized to understand mineral nutrient turnover in young stands of birch in different forest growing condition and soil types: Gr Aegopodiosa/ alluvial sod-gley soil (ALv); Dm Hylocomiosa/typical sod-calcareous on heavy clay (VKt); Vr Oxalidosa/sod-podzolic soil (PVv); Sl Cladinoso-callunosa and Ln Myrtillosa/ typical podzolic sandy soil (POt). The stand performance closely correlates with the basic nutrient (P, N, K, C, Mg) availability in forest soils. In lean typical podzol soils the content of mineral nutrients is no higher than 20-48% of that in more fertile soils (ALv, VKt and PVv). In young stands of birch the uptake of mineral nutrients from 0-20 cm layer of soil for developing the above-ground biomass makes a fairly small proportion of the total: up to 4.8-6.2% for P; 4.9-12.2% for N; 1.1-4.1% for K; 11.6% for Ca; 0.8-7.7% for Mg; in leaner soils the same indices are P 0.1-0.4%, N 1-1.5%, K 0.2-0.6%, Ca 0,1-0.9%, Mg 0.1-0.8%, respectively. The analyses of pest damages in young stands of birch confirm a hypothesis that the degree of pest damage depends on stand vitality, which is described by the site index for the respective site.
Show more [+] Less [-]Latvian. Rakstā apkopoti pētījumi par minerālvielu apriti bērzu jaunaudzēs dažādos meža augšanas apstākļos: gāršā – aluviālā (Alv) smilšmāla augsnē, damaksnī – velēnu karbonātu (VKt) smagā māla augsnē, vērī – velēnu pozdolētā (VPv) smilšmāla augsnē, kā arī silā un lānā – tipiskā podzola (POt) smilts augsnē. Minerālvielu aprites skaidrošanai veikta bērzu virszemes (stumbrs ar mizu, zaru koksne ar mizu, lapas) un apakšzemes (celms, saknes) biomasas apjoma un minerālvielu satura noteikšana virszemes un sakņu biomasā, un augsnes slānī 0-40 cm dziļumā, kā arī audžu vitalitātes izzināšana. Minerālvielu aprites skaidrošanai veikta bērzu virszemes (stumbrs ar mizu, zaru koksne ar mizu, lapas) un apakšzemes (celms, saknes) biomasas apjoma un minerālvielu satura noteikšana virszemes un sakņu biomasā, un augsnes slānī 0-40 cm dziļumā, kā arī audžu vitalitātes izzināšana.
Show more [+] Less [-]AGROVOC Keywords
Bibliographic information
This bibliographic record has been provided by Fundamental Library of Latvia University of Life Sciences and Technologies