Influence of meteorological factors on maize performance in Latvia | Meteoroloģisko apstākļu ietekme uz kukurūzas ražas un kvalitātes veidošanos Latvijā

English. Latvia is recognised as a marginal area for growing of maize (Zea mays L.), as years of high yielding can be broken by years with failures. The aim of this paper is to describe maize yield, dry matter (DM) content in fresh yield, and some other quality indicators in silage maize field trials at the Research and Study Farm “Vecauce” of the Latvia University of Agriculture (56° N), in relation to temperature and moisture conditions. The study was carried out for 15 years (1999–2013). In total, 217 maize hybrids, belonging mainly to the early-maturity group (FAO up to 220), were investigated. Meteorological conditions considerably differed, and, according to heat conditions, only 10 years were suitable for maize production. The mean fresh maize yield varied from 43.01 t haE−1 to 63.39 t haE−1 during the study period, which 1.8 to 2.9 times higher than the average statistical yield in Latvian farms in the respective years. The DM yield ranged between 8.77 t haE−1 (in 2004) and 20.05 t haE−1 (in 2013) and was significantly correlated with temperature in May and June. The study suggested that cold tolerance of hybrids during early development stages should be investigated in future. Fresh and DM yield of maize were significantly (p is less than 0.001) affected by hybrid and year as factors, as well as by their interaction. DM content in fresh yield was correlated with active temperature sum. Low precipitation was a yield-limiting factor during some years. Ear proportion in yield decreased when moisture stress occurred before and during silking.

Latvian. Latvija atrodas kukurūzas (Zea mays L.) audzēšanas ziemeļu robežapgabalā, kur labas ražas gadi mijas ar neveiksmīgiem. Šī raksta mērķis ir analizēt kukurūzas ražu, sausnas saturu tajā un dažus citus kvalitāti raksturojošus rādītājus 15 gadu laikā (1999–2013) veiktos lauka izmēģinājumos Latvijas Lauksaimniecības universitātes mācību un pētījumu saimniecībā “Vecauce” (56° N) atkarībā no temperatūras un mitruma nodrošinājuma. Pētījuma gadu laikā izmēģinājumos bija iekļauti kopā 217 dažādi kukurūzas hibrīdi, kas pieder galvenokārt agrīno hibrīdu grupai (t.i., raksturojas ar FAO skaitli līdz 220). Temperatūras un mitruma nodrošinājums pa gadiem bija ievērojami atšķirīgs, bet kopumā desmit gadi uzskatāmi par piemērotiem kukurūzas audzēšanai atbilstoši siltuma nodrošinājumam. Vidējā kukurūzas zaļmasas raža izmēģinājumos variēja no 43.01 līdz 63.39 t haE−1 un bija 1.8 līdz 2.9 reizes augstāka nekā atbilstošā gada vidējā statistiskā raža Latvijas saimniecībās. Sausnas raža variēja no 8.77 t haE−1 2004 līdz 20.05 t haE−1 2013 un būtiski korelēja ar vidējo temperatūru maijā – jūnijā. Tādējādi pētījumi pierādīja, ka, vērtējot hibrīdu piemērotību Latvijas apstākļiem, jāpievērš īpaša uzmanība to aukstumizturībai agrīnajās auga attīstības fāzēs. Gan zaļmasas, gan sausnas ražu būtiski (p ir mazāks par 0.001) ietekmēja gan hibrīds, gan gada apstākļi un abu faktoru mijiedarbība. Sausnas saturs zaļmasā cieši korelēja ar aktīvo temperatūru summu sezonā. Nokrišņu trūkums vai nevienmērīgs sadalījums bija ražu limitējošs faktors dažos gados. Īpaši nozīmīgi ražu un tās kvalitāti ietekmēja sausums kukurūzas ziedēšanas fāzē. Apkopojot rezultātus, rakstā izvirzīti turpmāk nepieciešamie pētniecības virzieni.