Influence of agroecological factors on winter wheat (Triticum aestivum L.) grain technological properties. Summary of the Doctoral thesis for the scientific degree of Dr. agr. | Agroekoloģisko faktoru ietekme uz ziemas kviešu (Triticum aestivum L.) graudu tehnoloģiskajām īpašībām. Promocijas darba kopsavilkums Dr. agr. zinātniskā grāda iegūšanai

English. Objective of the Doctoral thesis was to evaluate the effect of nitrogen fertilizer rate, year meteorological conditions, and grain storage period on the technological properties of two winter wheat cultivars which differ by the potential yield and quality. A field trial was carried out in the Study and Research farm “Peterlauki” of the Latvia University of Agriculture (LLU) during a three - year period: 2009/2010, 2010/2011, and 2011/2012. The trial included two winter wheat varieties: ‘Bussard’ and ‘Zentos’ (Germany). Nitrogen top -dressing rates were as follows: N60, N90, N120, and N150. Technological properties – 1000 kernel weight, volume weight, gluten content and index, sedimentation value, and falling number – were determined in the Grain and Seed Research Laboratory of LLU. Grain crude protein content was determined by Kjeldahl method, and starch content in the Scientific Laboratory of Agronomic Analysis of LLU. The rheological properties of wheat wholemeal dough – water absorption, dough development time, dough stability time, degree of softening – were determined (ICC 115/1) in the Laboratory of Food Analysis of LLU. Experimental data evaluation was done using two-factor, three-factor, and four-factor analysis of variance, Fisher’s criterion (p is less than 0.05), and least significant difference (LSD 0.05); the influence of impact factors (ŋ, %) was determined. The correlation and regression analysis between technological properties was also carried out. In the three - year practical trial, two winter wheat cultivars were used: ‘Bussard’, which had a comparatively higher grain quality and a lower grain yield, and ‘Zentos’, which had a limited grain quality and a higher yield. The research results show that the application of N90 fertilizer norm gave higher grain yields: cultivar ‘Bussard’ – 5.96 t haE-1, and cultivar ‘Zentos’ – 6.62 t haE-1. By increasing the nitrogen fertilizer rate, the grain technological properties of both winter wheat cultivars improved significantly. The ‘Bussard’ cultivar grains had higher values of crude protein content, gluten content and sedimentation value than those of ‘Zentos’ grains. The quality of grain stored for one year decreased. Crude protein content did not change, but the gluten content and sedimentation value decreased compared to the indices of grain immediately after harvest.

Latvian. Darba mērķis bija izvērtēt slāpekļa mēslojuma normas, gada meteoroloģisko apstākļu un graudu uzglabāšanas ilguma ietekmi uz divu ziemas kviešu šķirņu ‘Bussard’ un ‘Zentos’ (Vācija), atšķirīgu pēc potenciālās ražības un kvalitātes, graudu tehnoloģiskajām īpašībām. Lauka izmēģinājumi veikti Latvijas Lauksaimniecības universitātes Mācību un pētījumu saimniecībā “Pēterlauki” (2009-2012). LLU laboratorijās noteikta 1000 graudu masa, graudu tilpummasa, lipekļa saturs un indekss, sedimentācijas vērtība un krišanas skaitlis, kā arī kopproteīna saturs ar Kjeldāla metodi, cietes saturs graudos un pilngraudu miltu mīklas reoloģisko īpašību izpēte ar farinogrāfu. Pētījumā iegūto datu apstrāde veikta ar divfaktoru, trīsfaktoru un četrfaktoru dispersijas analīzi, izmantots Fišera kritērijs ( p ir mazāks par 0.05) , aprēķināta robežstarpība (Rs 0.05 ), vērtēts faktoru ietekmes īpatsvars (η, %). Starp graudu tehnoloģiskajām īpašībām veikta korelācijas un regresijas analīze. Statistiskās stabilitātes izvērtēšanai aprēķināts variācijas koeficients (V, %). Vidēji trīs gados, lietojot dažādas slāpekļa mēslojuma normas, ziemas kviešu šķirnei ‘Zentos’ 1000 graudu masa bija 43.6 g, bet ‘Bussard’ graudiem – 43.4 g ar variācijas koeficientu attiecīgi 5 % un 4% . Trīs gadu pētījuma rezultāti liecina, ka pie N90 slāpekļa mēslojuma normas augušiem graudiem sasniegta augstāka raža (šķirnei ‘Bussard’ – 5.96 t haE-1 , ‘Zentos’ – 6.62 t haE-1 ). Šķirnes ‘Bussard’ graudiem noteikts augstāks kopproteīna saturs, lipekļa saturs un sedimentācijas vērtība, salīdzinot ar ‘Zentos’ graudiem. Šķirnes ‘Bussard’ graudu milti bija stipri, ar augstu samaisīšanas vērtību ar vājākiem miltiem, bet šķirnes ‘Zentos’ graudu milti bija vidēji stipri un tos varētu izmantot tiešai maizes cepšanai. Graudus uzglabājot vienu gadu, to kvalitāte pasliktinājās. Kopproteīna saturs nemainījās, bet lipekļa saturs un sedimentācijas vērtība samazinājās, salīdzinot ar šiem pašiem rādītājiem tūlīt pēc graudu nokulšanas.