A comprehensive methodology for assessing the quality of landscape architecture study programmes in European higher education institutions

English. Two European landscape associations – the European Council of Landscape Architecture Schools [4] and the International Federation of Landscape Architects (IFLA) Europe developed guidelines for landscape architect’s education that covers environmental, engineering and artistic competences and soft skills [4] (IFLA 2008). For IFLA the requirements are a tool for the professional recognition of the programmes. The ECLAS Guidance report (2010) focuses on the core, subject-specific and generic competences that students should acquire in the education process. This framework with requirements, recommendations and guidelines for LA studies aims to increase the quality of the current landscape architecture studies; beyond that, it is used to develop a common tool for assessing the quality of landscape architecture education at several universities in Europe. The results of the assessment reveal the strengths and the gaps of the analysed study programmes and teaching subjects. The outcomes of this inquiry give a clear picture for the schools which study modules and courses should be improved and how to meet the common requirements. At the same time, the method is used to keep and further develop the strong sides of the study programme at each university. Looking at the bigger picture of LA education in Europe, the map of subject-specific competences in landscape architecture training is further developed, by adding cutting-edge competences that are proposed by the participating universities and professional associations.

Latvian. Autori ir novērtējuši ainavu arhitektūras studiju programmas un priekšmetus piecās Eiropas universitātēs: Van Hall Larensteina Lietišķās zinātnes universitāte, Nīderlande (VHL); Lauksaimniecības universitāte Krakovā (URK), Polija; Szent István Università Budapest (SZIE), Ungārija; Igaunijas Dzīvības zinātņu universitāte (EMU) Tartu, Igaunija; un Viļņas Gediminas Tehniskā universitāte (VGTU) Lietuvā. Iegūtie rezultāti tika analizēti un apspriesti. Aptaujā tiek izmantotas akadēmiskās un profesionālās prasības LA izglītībai, kuras izstrādāja un pieņēma ECLAS un IFLA Europe 2008.-2014. gadā. Rezultāti tiek apkopoti, lai pārskatītu un grozītu vadlīniju dokumentus. Katrai studiju programmai tika atrasti moduļi vai studiju programmu kopējā daļa, kas veido noteiktas kompetences, un, pamatojoties uz to, tika noteikts minimālais slieksnis. Tika izveidota 50 % robežlīnija, kas norāda akadēmiskajam personālam nepieciešamību studiju programmas uzlabošanā, lai atrisinātu jauno speciālistu kompetences līmeni. Šajā rakstā sniegta metode, kā novērtēt kvalitātes aspektus, kas saistīti ar kursa saturu un studiju procesu. Tajā pašā laikā šī metode izmantojama, salīdzinot pašreizējo studiju programmu, priekšmetu struktūru un apjomu, lai tas atbilstu kopējām Eiropas prasībām ainavas arhitektūras studijās. Pētījuma mērķis ir pārbaudīt izstrādātās metodes efektivitāti un pielietojamību, to īstenojot ainavu arhitektūras studiju programmās. IFLA harta nodrošina ainavu arhitektūras izglītības galvenos mērķus un uzsver vajadzību pēc apmaiņas programmām starp pasniedzējiem un studentiem augstākajā līmenī.