Using the Health Belief Model to predict vaccination intention in unvaccinated adults in Latvia during the COVID-19 pandemic = Veselības pārliecības modeļa pielietošana vakcinācijas nodomu prognozēšanā nevakcinētiem pieaugušajiem Latvijā Covid-19 pandēmijas laikā
2024
Feldmane, Sandra | Mārtinsone, Kristīne | Perepjolkina, Viktorija
Vaccination is a global health development success story that saves millions of lives every year and reduces the risk of getting various infectious diseases, including COVID-19. At the end of 2021, a rapid increase in the size of the population infected with COVID-19 and a low vaccination coverage were observed in Latvia (Centre for Disease Prevention and Control, 2021). Also, despite the available vaccines, by the beginning of May 2022, only 60.6% of the population of Latvia had completed the full course of vaccination against COVID-19. According to the Ministry of Health, the vaccination process is characterised by variability and flexibility, and in general, vaccination rates have declined in recent years. Therefore, the aim of the study was to investigate the vaccination predicting factors of unvaccinated adults in Latvia using the Health Belief Model (HBM) during the COVID-19 pandemic. The study sample consisted of 539 respondents aged 18 to 75 years (M = 45.35, SD = 15.70), who were not vaccinated against COVID-19 and who had to make a decision to vaccinate or not, and who were part of a representative sample of Latvian residents (n = 1017). The data was collected in September and were analysed using Spearman's rank correlation coefficient and multivariate linear regression analysis. A statistically significant moderate strong positive correlation was shown between vaccination intention and all six vaccination motives as perceived benefits (r = 0.40–0.44, p < 0.01); statistically significant but weak positive correlation between vaccination intention and risk appraisal as perceived threat (r = 0.20, p < 0.01) and COVID-19 experience as cues to action (r = 0.20, p < 0.01); and statistically significant negative but weak correlation for vaccination intention and fear of vaccination as perceived barriers (r = –0.21, p < 0.01). The results revealed a statistically significant positive association of vaccination intention and the components of HBM: perceived threats, perceived benefits and cues to action, as well as a statistically significant negative association with perceived barriers. The results revealed several factors that predict vaccination intention, explaining 32% of the variation in vaccination intention: education level, perceived threats, perceived benefits, perceived barriers, and cues to action. Higher levels of education, higher perceived threat of contracting COVID-19, many different social motives for vaccination (e.g., to be able travel), confidence that the vaccine will not cause significant side effects and long-term consequences, and experience with COVID-19 are factors that predicts an individual's intention to vaccinate against COVID-19. [ABBSTRACT IN LATVIAN] Vakcinācija ir globāls veselības attīstības veiksmes stāsts, kas katru gadu glābj miljoniem cilvēku dzīvību un samazina risku saslimt ar dažādām infekcijas slimībām, t.sk. ar Covid-19. Latvijā 2021. gada nogalē bija vērojams straujš ar Covid-19 inficēto iedzīvotāju skaita pieaugums un zema vakcinācijas aptvere, un neraugoties uz pieejamām vakcīnām, līdz 2022. gada maija sākumam tikai 60,6% Latvijas iedzīvotāju bija pabeiguši un 27,5% bija saņēmuši revakcinācijas devu. Kā norāda Veselības ministrija, vakcinācijas procesam ir raksturīga mainība un elastība, kā arī kopumā vakcinācijas temps pēdējos gados ir samazinājies. Tāpēc pētījuma mērķis bija izpētīt vakcinācijas nodomu prognozējošos faktorus nevakcinētiem pieaugušajiem Latvijā. veselības pētījuma izlasi veidoja 539 respondenti vecumā no 18 līdz 75 gadiem (m = 45,35, sd = 15,70), kuri nebija vakcinēti pret Covid-19, kuriem bija vēl jāpieņem lēmums par vakcināciju un kuri bija daļa no nacionāli reprezentatīvas Latvijas izlases (n = 1017). Dati tika ievākti 2021. gada septembrī un analizēti, izmantojot Spīrmena rangu korelācijas koeficientu un daudzfaktoru lineārās regresijas analīzi. Statistiski nozīmīga vidēji cieša pozitīva korelāciju tika uzrādīta starp vakcinācijas nodomu un visiem sešiem vakcinācijas motīviem kā uztvertajiem ieguvumiem (r = 0,40 – 0,44, p < 0,01); statistiski nozīmīga, bet vāja pozitīva korelācija starp vakcinācijas nodomu un riska novērtējumu kā uztvertajiem draudiem (r = 0,20, p < 0,01) un Covid-19 pieredzi kā rīcību veicinošiem stimuliem (r = 0,20, p < 0,01); statistiski nozīmīga negatīva, bet vāja korelācija vakcinācijas nodomam un bailēm no vakcinācijas kā uztvertajiem šķēršļiem (r = –0,21, p < 0,01). Rezultāti uzrādīja vairākus faktorus, kuri prognozē vakcinācijas nodomu, izskaidrojot 32% no vakcinācijas nodomu rādītāju variācijas: augstāks izglītības līmenis, uztvertie draudi, uztvertie ieguvumi, uztvertie šķēršļi un rīcības nosacījumi. Augstāks izglītības līmenis, augstāks uztverto draudu līmenis par iespēju inficēties ar Covid-19, vairāki vakcinācijas motīvi (piemēram, lai varētu ceļot), pārliecība, ka vakcīna neradīs būtiskas blakusparādības un ilgtermiņa sekas, kā arī Covid-19 pieredze ir tie faktori, kuri ļauj prognozēt indivīda nodomu vakcinēties pret Covid-19.
Show more [+] Less [-]AGROVOC Keywords
Bibliographic information
Publisher De Gruyter Poland
ISSN 2255-890XThis bibliographic record has been provided by Fundamental Library of Latvia University of Life Sciences and Technologies