Quality of life in type 1 diabetes children with other autoimmune diseases = Dzīves kvalitāte bērniem ar 1. tipa cukura diabētu

The aim of this study was to evaluate and compare the quality of life and glycaemic control in children with type 1 diabetes (T1D) and associated autoimmune diseases with T1D only, using the Paediatric Quality of Life Inventory Generic Core Scale. The study examined differences in health related quality of life assessments and glycaemic control between children with T1D and associated autoimmune diseases and T1D only. In total, 94 children, aged 2 to 17 years, and their parents participated in the study. The results of the study showed a statistically significantly lower total score of general well-being for children with T1D and associated autoimmune disease (p = 0.016). Children with T1D and associated autoimmune disease reported a lower physical function score (p = 0.034) and lower emotional function score (p = 0.038). Social and school function scores did not differ in those with and without T1D associated autoimmune disease. There were no statistically significant differences in haemoglobin A1c between children with T1D and autoimmune disease and T1D only. [ABSTRACT IN LATVIAN] 1. tipa cukura diabēts (1.TCD) ir viena no biežākajām hroniskajām slimībām bērniem līdz 18 gadu vecumam. Tā ir saistīta ar vairākiem sarežģījumiem — nepieciešams nepārtraukti sekot savam veselības stāvoklim, regulāri pārbaudīt glikozes līmeni asinīs un veikt insulīna injekcijas. Tas viss nepieciešams, lai izvairītos no komplikācijām, bet tam var būt negatīva ietekme uz bērna ikdienas dzīvi. Bērna dzīves kvalitāti ietekmē fiziskā veselība, emocionālā veselība, sociālā un skolas vide. 1.TCD ir autoimūna slimība, kuru raksturo aizkuņģa dziedzera Langerhansa saliņu insulīnu producējošu ā-šūnu zudums. 1.TCD patoģenēze ir sarežģīta, tajā ir iesaistīti vairāki faktori, viens no tiem ir ģenētiska predispozīcija patoloģiskām imūnreakcijām. Līdz ar to 1.TCD bieži ir saistīts ar citām autoimūnām slimībām, tādām kā autoimūnas vairogdziedzera slimības, celiakija, autoimūns gastrīts, perniciozā anēmija un vitiligo. Pētījuma mērķis bija novērtēt un salīdzināt dzīves kvalitāti un glikēmijas kontroli starp bērniem, kuriem ir 1.TCD un asociētas autoimūnās slimības, un bērniem, kuriem ir tikai 1.TCD. Šis bija gadījuma–kontroles pētījums, kurā piedalījās 94 bērni ar 1.TCD vecumā no 2 līdz 18 gadiem. Dzīves kvalitāte tika novērtēta starp bērnu un vecāku grupām, izmantojot Paediatric Quality of Life Inventory Generic Core Scale. Anketas tika vērtētas skalā no 0 līdz 100. Augstāki rādītāji norāda uz labāku dzīves kvalitāti. Glikēmijas kontrole tika novērtēta, izmantojot pēdējā glikolizētā hemoglobīna rādītājus. Rezultāti tika salīdzināti starp bērniem ar 1.TCD (n = 70) un bērniem ar 1.TCD un asociētu autoimūno slimību (n = 24). Pētījuma dati tika ievadīti, apkopoti un analizēti, izmantojot statistikas programmu IBM SPSS Statistics V22.0. Novērtējot dzīves kvalitāti bērniem ar 1.TCD un bērniem, kuriem ir 1.TCD un asociēta autoimūna slimība, redzams, ka statistiski nozīmīgs zemāks kopējās labklājības vērtējums tika iegūts bērniem ar 1.TCD un asociētu autoimūno slimību (p = 0,014), kā arī bērni ar 1.TCD un ar to saistītu autoimūno slimību uzrādīja zemākus rezultātus emocionālās veselības jomā (p = 0,032). Savukārt starp abām grupām nav statistiski nozīmīgas atšķirības atbildēs, kas sniegtas fiziskās veselības, sociālās un skolas vides jomās, nav arī statistiski nozīmīgas saistības starp autoimūnas slimības esamību un sliktāku diabēta kompensāciju (p = 0,39). Dzīves kvalitātes rezultāti, kuri saņemti no vecāku grupas sniegtajām atbildēm, līdzinās rezultātiem, kas saņemti no bērnu grupas sniegtajām atbildēm. Dzīves kvalitāte ir sliktāka bērniem ar 1.TCD un asociētu autoimūno slimību, salīdzinot ar bērniem, kuriem ir tikai 1.TCD. Savukārt nav statistiski nozīmīgas saistības starp autoimūnu slimību, kas ir saistīta ar 1.TCD un sliktāku glikēmijas kontroli. Izanalizējot iegūtos datus, tiek secināts, ka bērnu ar pirmā tipa cukura diabētu vidū celiakija ir sastopama biežāk nekā hipertireoīdisms (p = 0,039), juvenils idiopātisks artrīts (p = 0,007) un vitiligo (p = 0,002).