Parastās efejas (Hedera helix) ekspansija Latvijas iekšzemes reģionos = Expansion of common ivy (Hedera helix) in the inland regions of Latvia

The article publishes data on the conditions of ivy growth in the inland regions of Latvia – Western Latvia (Laidi, Virkus forest near Dobele) and Central Latvia (Skrīveri, Lēdurga, Jaunkalsnava), compares the intensity of ivy growth in the inland and coastal ivy growing areas of Latvia. It was found that intensive ivy growth in the coastal lowland on support trees began 15–20 years ago, and the annual growth of shoots exceeds 0.9 m, while in the inland regions intensive ivy growth on support trees began 10–12 years ago, and the annual growth of individual shoots in height is 0.6–0.7 m. The average height of climbing shoots in the coastal areas (37 shoots) is 9.7 ± 0.7 m, but in South Vidzeme (39 shoots) – 5.9 ± 0.4 m, t-test 5.0, t sub(crit) 2.0, ɑ = 0.01. The tallest ivy in the coastal lowland areas exceeds 17 meters: in Liepene – 17.6 m (support tree pine), but in Kalnišķi – 17.2 m (support tree birch), while in South Vidzeme growing areas the height of only two ivies exceeds 10 m: in Lēdurga – 11.4 m (support tree birch), but in Skrīveri – 10.3 m (support tree linden). Flowering ivy shoots have been observed only in the coastal areas; ivy does not bloom inland. In inland areas, in all the mentioned growing places, ivy is a cultural refugee, the intensive naturalization of ivy is a confirmation of the process of nemoralization of the plant composition. [LAV] Rakstā publicēti dati par efejas augšanas apstākļiem Latvijas iekšzemes reģionos – Rietumlatvijā (Laidi, Virkus mežs pie Dobeles) un Viduslatvijā (Skrīveri, Lēdurga, Jaunkalsnava). Salīdzināta efejas augšanas intensitāte Latvijas iekšzemes un Piejūras efejas augšanas vietās. Konstatēts, ka intensīva efejas augšana Piejūras zemienes augtenēs uz balsta kokiem ir sākusies pirms 15–20 gadiem, dzinumu vidējais periodiskais pieaugums pārsniedz 0,9 m gadā, savukārt iekšzemes reģionos intensīva efejas augšana uz balsta kokiem ir sākusies pirms 10–12 gadiem, atsevišķu dzinumu gada pieaugums augstumā ir 0,6–0,7 m. Kāpelējošo dzinumu vidējais augstums Piejūras augšanas vietās (37 dzinumi) ir 9,7 ± 0,7 m, bet Dienvidvidzemē (39 dzinumi) – 5,9 ± 0,4 m, p = 0,01. Augstākās efejas Piejūras zemienes augšanas vietās pārsniedz 17 metrus: Liepenē – 17,6 m (balsta koks priede), bet Kalnišķos – 17,2 m (balsta koks bērzs), savukārt Dienvidvidzemes augšanas vietās tikai divu efeju augstums pārsniedz 10 m atzīmi: Lēdurgā – 11,4 m (balsta koks bērzs), bet Skrīveros – 10,3 m (balsta koks liepa). Ziedoši efejas dzinumi novēroti tikai Piejūras augšanas vietās, iekšzemē efeja nezied. Iekšzemē visās minētajās augšanas vietās efeja ir kultūrbēglis, intensīvā efejas naturalizēšanās ir apliecinājums augāja nemoralizācijas procesam.