Rapes, growing in Latvia, products nutrition value and composition

Inglés. EU directives predict that to the year 2010 bio-fuel must increase to 5.75 % of all of the fuel utilized. 240000 t of rapeseed necessary for this good will be grown in Latvia. Rapeseed oil is used in human nutrition also. Therefore the amount of rapeseed, as the amount of rapeseed cake will increase in the near future. Rapeseed cakes are a significant protein source for animal feed. Investigations showed that content of protein in the dry matter of rapeseed was 26.5+-43 %, content of fat was 40.03+-1.26 %, fibre 8.3+-0.1 %, non-nitrogen extractives 20.5+-3.65 % and 190.6+-25.61 g digestible protein per kg. The content of protein of in cakes was significantly higher (p is less than 0.05), but the content of fat lower (p is less than 0.05) compared with rapeseed. The differences between summer and winter rapeseed are observed in chemical composition as well as in nutrition value. The content of crude protein and of degradable protein is higher but NDF and ADF are lower in summer rapeseed compared with winter rapeseed. Significant changes in the chemical composition and the nutrition value was not observed after 9 and 12 month of storage. The contamination rate with moulds and microorganisms that produced butiric acid was significantly (p is less than 0.05) higher in summer rapeseed. Investigations showed that the content of saturate fatty acids was 18.43 %, but contained of unsaturated fatty acids - 67.3 % in rapeseed. Rapeseed cakes content 22.34 % and 72.56 % of fatty acids respectively.

Letón. Zinātnieku pētījumu mērķis bija: rapša sēklu un raušu ķīmiskā sastāva izpēte un izmantošana govju ēdināšanā. Mērķa sasniegšanai bija izvirzīti sekojoši uzdevumi: 1) noteikt rapša sēklu ķīmisko sastāvu un mikrobiālo un mikoloģisko kontamināciju un to izmaiņas uzglabāšanas laikā; 2) noskaidrot piena kvantitatīvās un kvalitatīvās izmaiņas pēc rapša raušu izēdināšanas slaucamām govīm. Darbs veikts Latvijas Lauksaimniecības universitātes Biotehnoloģijas un veterinārmedicīnas zinātniskā institūta Sigra laboratorijās. Izmēģinājumam izmantojām SIA Iecavnieks 2006. un 2007. gada ražas rapša sēklas un raušus, un tos uzglabājām noteiktā iepakojumā un klimatā. Paraugu bakterioloģiskā un mikoloģiskā izmeklēšana veikta pēc mikrobioloģijā vispārpieņemtām metodēm. Mikroorganismu sugu identifikācijai izmantojām mikroorganismu identifikācijas sistēmu (BBL Crystal GP-ID). Rapša sēklās un raušos gan dabīgā paraugā, gan to sausnā noteicām kopproteīna, kokšķiedras, koptauku, koppelnu, bezslāpekļa ekstraktvielu, karotīna, cukura, kalcija un fosfora procentuālo saturu, kā arī ADF (ar skābi skalota kokšķiedra), NEL (netto enerģija laktācijai) un NDF (neitrāli skalota kokšķiedra) vērtības. Rapša sēklu, raušu un piena paraugos piesātināto un nepiesātināto taukskābju daudzumu noteicām izmantojot gāzes hromatogrāfu Varian 3400.