Comparison of methods for determination of phosphorus in carbonatic soils | Fosfora noteikšanas metožu salīdzinājums karbonātus saturošās augsnēs

Inglés. Plant available phosphorus determination by the Egner−Riehm (DL) method (LV ST ZM 82-97) is provided for use in the agrochemical research of sod-podzolic and other soils. However, the method is not suited for characterizing resources of the available phosphorus in carbonatic soils. The research goal was to develop methods for estimating the available phosphorus supply in calcareous soils. By the standard method (Egner-Riehm) the obtained results of phosphorus content was compared with those presented by the Olsen and Mehlich-3 method. The analysis of correlation and regression were employed for comparing the data of available phosphorus content in soil samples determined by different methods, as well as t-test was used for determination of phosphorus content change. When analysing Paired Samples T Test (n=145) the most significant correlation (r=0.95) was determined between the amounts of phosphorus obtained by the Egner-Riehm and Olsen methods. Changes in the results obtained by the Egner-Riehm and Olsen methods revealed that in alkaline (pH=7.5) soils with CaCO3 content above 5%, a certain amount of available phosphorus does not pass into calcium lactate extraction. The Olsen method is the most suited method for phosphorus extraction in carbonatic soils using NaHCO3 as an extracting agent.

Letón. LLU Lauksaimniecības fakultātes Augsnes un augu zinātniskajā institūtā veikti augsnes pētījumi augu sekas stacionāra atšķirīgu fosfora mēslošanas normu variantiem, lauksaimniecībā izmantojamo zemju augsnes monitoringa un augšņu etalonprofilu paraugu arhīva kolekcijai. Visiem paraugiem noteikts augiem viegli izmantojamā fosfora saturs pēc: 1) Egnera-Rīma metodē (LV ST ZM 82-97), kā ekstraģentu lietojot 0.04 M kalcija laktāta šķīdumu, kas paskābināts ar sālsskābi līdz pH 3.5 – 3.7; 2) Olsena metodi (LVS ISO 11263:2002) – ekstraģents 0.5 M nātrija hidrogēnkarbonāta šķīdums, kura reakcija ar nātrija hidroksīdu precizēta līdz pH 8.5; 3) Mēliha-3 metodi kā ekstraģentu izmanto 0.2 M etiķskābes + 0.015 M amonija fluorīda + 0.013 M slāpekļskābes + 0.25 M amonija nitrāta +0.001M EDTA šķīdumu. Fosfors augsnes izvilkumos noteikts fotometriski pēc molibdāta – askorbīnskābes metodes. Noteikta cieša korelatīva sakarība (r = 0.89 – 0.95) starp augiem viegli izmantojamā fosfora noteikšanas rezultātiem, kas iegūti augsnes paraugu kopai (n=145), analizējot šos paraugus pēc Egnera-Rīma, Olsena un Mēliha-3 metodēm. Bāziskās, ar karbonātiem bagātās augsnēs, sakarība starp Egnera-Rīma un Olsena, kā arī starp Egnera-Rīma un Mēliha-3 metožu rezultātiem pavājinās. Pēc Egnera-Rīma un Olsena metodes noteiktā fosfora satura rezultātu attiecība, pieaugot augsnes bāziskumam, būtiski samazinās, kas liecina par nepilnīgu augiem potenciāli izmantojamo fosfora resursu ekstrakciju ar kalcija laktāta šķīdumu. Egnera-Rīma un Mēliha-3 rezultātu attiecībai līdzīga sakarība bija vāji izteikta. Augiem viegli izmantojamā fosfora noteikšanai bāziskās karbonātus saturošās augsnēs vairāk piemērota ir Olsena metode.