Air quality in Riga and its improvement options | Gaisa kvalitāte Rīgā un tās uzlabošanas risinājumi
2011
Kleperis, J., University of Latvia, Riga (Latvia). Inst. of Solid State Physics | Bajars, G., University of Latvia, Riga (Latvia). Inst. of Solid State Physics | Bremere, I., Baltic Environmental Forum, Riga (Latvia) | Menniks, M., Riga City Council (Latvia). Dept. of City Development | Viksna, A., University of Latvia, Riga (Latvia). Faculty of Chemistry | Osite, A., University of Latvia, Riga (Latvia). Faculty of Chemistry | Pavlicuks, D., University of Latvia, Riga (Latvia). Faculty of Chemistry
Inglés. Air quality in the city of Riga is evaluated from direct monitoring results and from accounting registered air pollutants in the city. It is concluded that from all air polluting substances listed in the European Commission directives, only nitrogen dioxide NO2 and particulate matter PM10 exceed the limits. In assessing the projected measures to improve air quality in Riga, it can be concluded that the implementation of cleaner fuels and improvements in energy efficiency of household and industrial sectors will decrease particle pollution, but measures in the transport sector will also contribute to reducing air pollution from nitrogen oxides.
Mostrar más [+] Menos [-]Letón. Latvijas Republika ir saņēmusi Eiropas Komisijas formālo paziņojumu pārkāpuma procedūras lietā Nr. 2008/2195 (2010.g. 28. janvāris), kurā norādīts, ka Latvijas Republikas iesniegtie ziņojumi par gaisa kvalitātes novērtējumu 2007. un 2008.gadā liecina, ka Rīgas aglomerācijā ir pārsniegti Padomes 1999.gada 22.aprīļa Direktīvā 1999/30/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 21.maija Direktīvā 2008/50/EK par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai daļiņām PM10 noteiktie robežlielumi cilvēka veselības aizsardzībai - gada robežlielums (40 μg/m3) un diennakts robežlielums (50 μg/m3, ko kalendāra gada laikā nedrīkst pārsniegt vairāk kā 35 reizes). Tāpēc svarīgi ir izvērtēt gan PM10 rašanās avotus, gan to relatīvo īpatsvaru kopējā piesārņojuma radīšanā. Rakstā izvērtētas Rīgā reģistrētās smalko daļiņu PM10 koncentrācijas un analizētas dienas, kad veidojušies normatīvu pārsniegumi, cenšoties identificēt lokālo piesārņotāju, atmosfēras apstākļu un arī piesārņojuma pārneses ietekmes. Gaisa kvalitātes novērtējumam izmantoti dati, kas iegūti tiešo mērījumu ceļā pilsētas teritorijā izvietotajās monitoringa stacijās (Rīgas domei piederošajās gaisa monitoringa stacijās Kr. Valdemāra ielā 18 un Brīvības ielā 73), kā arī Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes veiktais smalko daļiņu monitorings Kr.Valdemāra ielā 48. PM10 gada vidējo koncentrāciju izvērtējums Rīgā visās monitoringa stacijās, kas kontrolē PM10 piesārņojumu liecina, ka tikai stacijās, kas atrodas ielās ar intensīvu transporta satiksmi (Brīvības iela, Kr,Valdemāra iela) vērojami šī robežlieluma pārsniegumi, kas gan pēdējos piecos gados uzrāda tendenci samazināties vidēji par 2% gadā. Divus pēdējos gadus Brīvības ielā PM10 gada vidējā koncentrācija pat nepārsniedz robežlielumu, savukārt Kr.Valdemāra ielā 2009.g. tā bija zem normatīva, bet 2010.g. drusku pārsniedza to. Līdzīgi smalko daļiņu PM10 diennakts vidējā koncentrācijas pārsniedz 50 μg/m3.vairāk kā 35 kalendāra dienas gadā tikai gaisa monitoringa stacijas, kas Rīgā atrodas intensīvas transporta satiksmes zonā (uz tipiskām kanjona ielām ar intensīvu transporta satiksmi Kr.Valdemāra ielā 18 un Brīvības ielā 73). Gaisa monitoringa stacijas Kr.Valdemāra ielā dati rāda, ka PM10 diennakts koncentrāciju pārsniegumiem ir tendence samazināties – vidēji par 9 % gadā, un, ja saglabāsies esošā tendence, tad 2015. gadā pārsniegumu vairs nebūs. Tādēļ, plānojot rīcības PM10 piesārņojuma mazināšanai Rīgā, galvenā uzmanība pievērsta transporta intensitātes samazināšanai pilsētas centra kanjona tipa ielās. Viens no galvenajiem pasākumiem būs transporta plūsmu optimizēšana un transporta izplūdes gāzu samazināšana, jo tieši intensīva automašīnu noslodze uz ielām paaugstina piesārņojumu ar smalkajām daļiņām, slāpekļa oksīdiem, tvana gāzi un ogļūdeņražiem. Plānots pilnībā novirzīt smago transportlīdzekļu plūsmu no centra maģistrālēm, pabeidzot Austrumu maģistrāli un izbūvējot Ziemeļu šķērsojumu. Ielu tīrīšana un ielu mazgāšana ir būtiska, sevišķi smilšu un putekļu savākšana no visām vietām, kur tika kaisītas smiltis ziemā, turklāt pavasara un vasaras sausajās un karstajās dienās ielas var laistīt speciālu šķīdumu, kas saista smalkās daļiņas pie ielas seguma. Uzsvars tiek likts arī uz nulles emisiju autotransporta (elektriskie un ūdeņraža auto) atbalsta pasākumiem pilsētas satiksmē un centra autostāvvietās.
Mostrar más [+] Menos [-]Palabras clave de AGROVOC
Información bibliográfica
Este registro bibliográfico ha sido proporcionado por Fundamental Library of Latvia University of Life Sciences and Technologies