Bacterial spectrum in oral cavity and himus of duodenum dogs' with periodontitis. Summary of doctoral thesis for scientific degree Dr.med.vet. | Bakteriālais spektrs mutes dobumā un divpadsmitpirkstu zarnas himusā suņiem ar periodontītu. Promocijas darba kopsavilkums Dr.med.vet. zinātniskā grāda iegūšanai

Inglés. Thesis was worked out in the Clinical Institute of the Faculty of Veterinary Medicine the Latvian University of Agriculture during the period of time from 1995 to 2007. Aim of the research. The aim of the research was to investigate the prevalence of periodontitis in dogs of various ages, its possible connection with the changes of pH level in the mouth cavity, stomach and duodenal chyme as well as to determine the possible changes of microflora in the mouth cavity and duodenal chyme. Objectives of the research: 1) find out the prevalence of periodontitis in dogs of various ages; 2) investigate the micro-flora spectrum in the mouth cavity and duodenal chyme and its possible changes in connection with the various stages of periodontitis development; 3) find out the pH level of the mouth cavity on the background of which periodontitis develops, and what intragastric and intraduodenal pH parameters are in animals with periodontitis. In total, 647 dogs of various ages and different body-weight were used in the research. Dogs with the body-weight up to 20kg were included into a relatively “small” dog category, dogs of 20 – 40kg into a “medium” weight category, and animals above 40kg into a “large” dog category. The examined animals were also grouped by their age: dogs up to 1 year of age, from 1 to 5 years, from 5 to 10 years old, and animals above 10 years of age. The examined dogs were divided into five groups: in the first four groups, dogs with the first, second, third, and fourth stage of periodontitis development, respectively, and in the fifth group were dogs free of periodontitis. Anamnesis was gained about each of the animals as much as we possibly could: information on dog’s age, body-weight, food the animal was fed, previous illnesses during the last year if any, and prescribed medications if any. For more profound studies, 50 practically healthy animals were selected which were not affected by any disease during a year and were not fed the last 12 hours. In all these animals, specific additional analyses were done including endoscopic examination of the stomach, pH-metry of the mouth cavity, intragastric pHmetry, intraduodenal pH-metry, determination of microbial spectrum of the mouth cavity and duodenal chyme. In dogs, with developing periodontitis sharper changes took place in the mouth cavity. Mainly, it was connected with the changes of bacterial spectrum. Moreover, these changes also influenced the bacterial spectrum changes in the duodenal chyme. However, development of periodontitis did not influence radically the pH level of the mouth cavity, stomach and duodenum.

Letón. Promocijas darbs izstrādāts Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes Klīniskajā institūtā laika periodā no 1995. līdz 2007. gadam. Darba mērķis bija izpētīt periodontīta izplatību dažāda vecuma suņiem, tā iespējamo saistību ar pH līmeņa izmaiņām mutes dobumā, kuņģī un divpadsmitpirkstu zarnas himusā, kā arī noteikt iespējamās mikrofloras izmaiņas mutes dobumā un divpadsmitpirkstu zarnas himusā. Darba uzdevumi: 1) noskaidrot periodontīta izplatību dažāda vecuma suņiem; 2) izpētīt mutes dobuma un divpadsmitpirkstu zarnas himusa mikrofloras spektru un tā iespējamās izmaiņas saistībā ar periodontīta attīstības dažādām stadijām; 3) noskaidrot uz kāda mutes dobuma pH līmeņa fona suņiem attīstās periodontīts un kādi ir intragastrālie un intraduodenālie pH rādītāji dzīvniekiem ar periodontītu. Pētījumā kopumā izmantoti 647 dažāda vecuma un dzīvmasas suņi. Suņus dzīvmasā līdz 20 kg nosacīti ieskaitījām „mazo” suņu kategorijā, 20-40 kg smagos „vidējā”, bet dzīvniekus virs 40 kg ieskaitījām „lielo” suņu kategorijā. Izmeklētie dzīvnieki tika sagrupēti arī pa vecuma grupām: suņi līdz viena gada vecumam, 1-5 gadu veci, 5-10 gadu veci un dzīvnieki virs 10 gadu vecumam. Sagrupētos dzīvniekus pēc svara un vecuma turpmāk sadalījām piecās grupās – pirmajās četrās grupās iekļāvām suņus, kuriem mutes dobumā konstatējām attiecīgi pirmo, otro, trešo un ceturto periodontīta attīstības pakāpi, bet piektajā grupā - suņus, kuriem periodontīts netika konstatēts. Iespēju robežās par katru dzīvnieku ievācām anamnēzi – ziņas par suņa vecumu, svaru, ar ko dzīvnieks barots, vai dzīvnieks pēdējā gada laikā ir slimojis un vai tam tikuši nozīmēti kādi medikamenti. Padziļinātiem pētījumiem atsevišķā grupā izvēlējāmies 50 dzīvniekus, kuri bija praktiski veseli, pēdējā gada laikā nebija slimojuši un 12 pēdējās stundas nebija baroti. Visiem šiem dzīvniekiem tika veikta speciāla papildus izmeklēšana, kurā ietilpa kuņģa endoskopiskā izmeklēšana, mutes dobuma pH-metrija, intragastrālā pH-metrija, intraduodenālā pH-metrija, mutes dobuma un divpadsmitpirkstu zarnas himusa mikrobiālā spektra noteikšana. Iegūtie dati atklāja, ka suņiem attīstoties periodontītam, krasākās izmaiņas notiek dzīvnieka mutes dobumā. Galvenokārt, tas saistīts ar bakteriālā spektra izmaiņām. Pie tam šīs izmaiņas mutes dobumā atstāj iespaidu arī uz bakteriālā spektra izmaiņām divpadsmitpirkstu zarnas himusā. Savukārt, mutes dobuma, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas pH līmeni periodontīta attīstība krasi neietekmē.