European beech (Fagus sylvatica L.) regeneration affecting factors | Eiropas dižskābarža (Fagus sylvatica L.) atjaunošanos ietekmējošie faktori

Inglés. Aim of the study was to assess natural regeneration of Fagus sylvatica outside its natural distribution range: in north-eastern part of Latvia. Material for the pilot-study has been gathered in two sample plots, established in silver fir (Abies alba Mill.) stand with beech admixture. Height of beech seedlings and distance to nearest seed source has been measured and light conditions under the canopy assessed. Measured natural regeneration consisted only of beech seedling; no other species were detected in the sample area, probably due to very limited light availability. Also mean height of beech seedlings has a strong, statistically significant negative correlation with light conditions under the canopy. Density of beech seedlings with height at least 0.2 m several times exceeded the threshold for successful regeneration stated in the normative acts on forest regeneration (1500 trees haE–1). Sufficient seed supply was ensured from several adult trees located in the vicinity (distance below 30 m) of the sample plot. It can be concluded, that microclimatic conditions under the canopy as in the stands used for the study are suitable for successful natural regeneration of beech and therefore it can be expected to spread outside its instruction area in future. It also indicates the need for detailed study to determine the limitations of wider use of this species already in present climatic conditions.

Letón. Pilotprojekta ietvaros Šķēdes mežu novadā, Eiropas baltegļu audzē, ar dižskābaržu piemistrojumu, ierīkoti divi parauglaukumi, kur izmērīts jauno koku augstums, novērtēti tuvākie sēklu koki, kā arī noteikti gaismas apstākļi zem vainagu klāja. Dižskābaržu paaugas grupās, kurās ierīkoti parauglaukumi, nav konstatēta citu koku sugu paauga. Jauno koku skaits uz hektāra, kuru augstums ir vismaz 0,2 m, vairākas reizes pārsniedz normatīvajos aktos par meža atjaunošanu prasīto skaitu. Tiešā parauglaukumu tuvumā (30 m rādiusā) konstatēti vairāki pirmā un otrā stāva dižskābarži – potenciālie sēklu avoti. Paaugas koku vidējais augstums vidēji cieši, statistiski būtiski, negatīvi korelē ar gaismas apstākļiem zem vainagu klāja. Kopumā secināms, ka šādi gaismas apstākļi vainagu klāja atvērumos un pirmā stāva sēklu koku skaits un attālums ir pilnīgi pietiekams, lai dižskābardis spētu sekmīgi dabiski atjaunoties ar sēklām. Tas norāda uz jau esošo mikroklimatisko apstākļu piemērotību šīs koku sugas izdzīvošanai un potenciālu tās plašākai izmantošanai nākotnē.