Koksnes pelnu izmantošana zirņu audzēšanā

Inglés. For pea cultivation optimum soil reaction (pH) is from 5.8 to 7.0, and it must not be lower than 5.5 for Rhizobium bacteria that fix nitrogen. It is recognized that peas grow best when the soil reaction is from 6.6 to 7.4. Sensitive to soil acidity is white flower varieties. Wood ash is suitable for use in acidic soils to improve soil characteristics, ensure P, K, Ca, Mg and B increases the soil, to promote the availability of nutrients for plants and increasing crop yields. Incorporation of ash in the soil, at the same time is also reduced Al and Mn toxicity. Article describes a field trial with vermicompost for pea (Pisum sativum L.) variety ‘Lāsma’ in sod podzols (PVv) and loam on the farm '' Pilsuma '', Aloe parish in 2015. Pea seeding rate was 120 germinating seeds per 1 m2 (325.5 kg/ha), growing in mixed cropping pea and spring wheat ratio was 50:50 (162.3 kg/ha of peas + 131.0 kg/ha of spring wheat. Wood ash at a dose of 1.5 t/ha for pea seed yield increased by 2.67 t/ha or 14.2 times, growing in pure sowing, while in mixed cropping pea yield increase was 1.65 t/ha or 2,344 times compared to the control treatment. Ash resulting from the use of peas 1000 seed mass increased by 38.2 g or 19% in pure sowing, but in mixed cropping about 5.20 g, or 8%, crude protein content increased by 24g / kg or 10% in pure sowing, but in mixed cropping than 8 g / kg or 3 % compared to the control treatment. Plant length in pure sowing increased by 34%, but in mixed cropping by 13%, pod length increased by 12% and 4% respectively, pods per plant increased by 25% and 61% respectively, the number of seeds per pod increased by 42% and 34% respectively but one pod seed mass increased by 65% and 46% respectively.

Letón. Zirņu audzēšanai optimālā augsnes reakcija (pH) ir no 5.8 līdz 7.0, un tā nedrīkst būt zemāka par 5.5, lai sekmīgi darbotos gumiņbaktērijas slāpekļa piesaistei. Ir atzīts, ka zirņi vislabāk padodas, ja augsnes reakcija ir no 6.6 līdz 7.4. Jūtīgākas pret augsnes skābumu ir baltziedu šķirnes. Koksnes pelni ir piemēroti lietošanai skābās augsnēs, lai uzlabotu augsnes īpašības, nodrošinātu P, K, Ca, Mg un B palielināšanos augsnē, sekmētu barības vielu pieejamību augiem un kāpinātu kultūraugu ražību. Iestrādājot pelnus augsnē, vienlaikus tiek samazināts arī Al un Mn toksiskums. Rakstā apskatīts lauka izmēģinājums ar vermikompostu baltziedu škirnes ‘Lasma’ zirņiem velēnu podzolaugsnē (PVv) un smilšmālā, zemnieku saimniecībā ''Pilsumi'', Alojas pagastā 2015. gadā. Zirņu izsējas norma bija 120 dīgstošu sēklu uz 1 m2 (325.5 kg/ha), audzējot mistrā zirņu un vasaras kviešu attiecība bija 50:50 (162.3 kg/ha zirņu + 131.0 kg/ha vasaras kvieši). Koksnes pelni ar devu 1.5 t/ha zirņu sēklu ražu palielināja par 2.67 t/ha jeb 2.14 reizes, audzējot tīrsējā, savukārt mistrā zirņu ražas pieaugums bija 1.65 t/ha jeb 2.344 reizes salīdzinot ar kontroles variantu. Pelnu lietošanas rezultātā zirņiem 1000 sēklu masa palielinājās par 38.2 g jeb 19% tīrsējā, bet mistrā par 20.5 g jeb 8%, kopproteīna saturs palielinājās par 24.g/kg jeb 10% tīrsējā, bet mistrā par 8 g/kg jeb 3%, salīdzinot ar kontroles variantu. Augu garums tīrsējā pieauga par 34%, bet mistrā par 13%, pāksts garums pieauga par 12% un 4% attiecīgi, pākstu skaits uz auga palielinājās par 25% un 61% attiecīgi, sēklu skaits pākstī palielinājās par 42% un 34% attiecīgi, bet vienas pāksts sēklu masa pieauga par 65% un 46% attiecīgi.