Forest fire history and post-fire regeneration patterns in hemiboreal forests. Doctoral thesis for acquiring the Doctor’s degree of Forest sciences | Hemiboreālo mežu degšanas vēsture un kokaudžu atjaunošanās degumos. Promocijas darbs mežzinātņu doktora Dr.silv. zinātniskā grāda iegūšanai

Inglés. The aim of our study was to assess climate and human effects on the historic forest fire regimes and to assess post-fire regeneration patterns of Scots pine (Pinus sylvestris L.). To assess climate effect on regional fire activity, we used fire statistics (number of fires, burned area) over 20th century and climatic data (sea surface temperature and monthly drought code). The influence of large scale weather systems on the fire activity in Latvia was suggested by the similar fire activity with neighbouring countries – Estonia, Lithuania, Belarus and Pskov region in Russia and positive correlations with the SSTs in the Baltic and North seas. The history of forest fires was studied using dendroecological methods, which revealed that over the last 250 years, fire has been a common disturbance agent in Scots pine – dominated landscape in Slitere National Park, shaped by climate and human effects. The effect of salvage logging on post-fire natural regeneration pattern was assessed 23-years following fire disturbance. In post-fire areas, live remnant trees had a negative effect on the mean height of naturally regenerated Scots pine; while the abundance of Scots pine between salvage logged and no-intervention areas was rather similar. The gained insight into the driving factors of forest fires in hemiboreal forest zone could be used to define nature-based management guidelines, to improve forest fire surveillance system, and as baseline information for further studies looking at ecological effects of fires.

Letón. Klimata un antropogēno faktoru ietekmes dēļ Eiropā 21. gadsimtā palielināsies meža ugunsgrēku skartā platība. Lai varētu prognozēt ugunsbīstamības izmaiņas mūsu reģionā nākotnē un to potenciālo ietekmi uz koksnes resursiem un siltumnīcefekta gāzu emisijām, svarīgi izzināt ugunsgrēku vēsturi, to izraisošos faktorus un ugunsgrēku ietekmi uz meža ekosistēmas elementiem. Promocijas darba mērķis ir raksturot klimatisko un antropogēno faktoru ietekmi uz meža degšanas vēsturi un parastās priedes (Pinus sylvestris L.) atjaunošanos ugunsgrēka skartajās platībās. Pētījuma rezultāti liecina, ka ikgadējās meža ugunsgrēku platības ilgtermiņa dinamika Latvijā ir līdzīga kā blakus esošajās teritorijās – Igaunijā, Lietuvā, Baltkrievijā un Pleskavas apgabalā Krievijā. Par liela mēroga atmosfēras cirkulācijas sistēmu ietekmi uz meža ugunsgrēku dinamiku liecina būtiskās korelācijas ar Baltijas un Ziemeļjūras virsmas temperatūru. Pēdējos 250 gados Slīteres Nacionālajā parkā ugunsgrēki priežu mežos ir bijuši regulārs traucējums, ko būtiski ietekmējuši gan antropogēnie, gan klimatiskie faktori. Platībās, kurās pēc ugunsgrēka veikta sanitārā vienlaidus cirte, priedes dabiskā atjaunošanās kopumā notikusi sekmīgāk – priedes augstums bija statistiski būtiski lielāks, bet biezums būtiski neatšķīrās, salīdzinot ar platībām, kurās šāda cirte netika veikta. Promocijas darbā iegūtās atziņas pielietojamas ugunsapsardzības sistēmas pilnveidošanā, dabas aizsardzības plānošanā un kā pamatinformācija turpmākiem pētījumiem par ugunsgrēku ietekmi uz dažādiem meža ekosistēmas elementiem.