Technological and economic solutions of mechanized forest biofuel production in thinning. Summary of the Doctoral thesis for the doctoral degree Doctor of Science (Ph.D.) in Agriculture, Forestry and Fisheries | Mašinizētas enerģētiskās koksnes sagatavošanas tehnoloģiskie un ekonomiskie risinājumi starpcirtē. Promocijas darba kopsavilkums zinātniskā doktora grāda zinātnes doktors (Ph.D.) lauksaimniecības un zivsaimniecības zinātnēs, mežzinātnē iegūšanai

Inglés. The aim of the Doctoral Thesis is to investigate, which factors have significant impact on productivity and costs of biofuel production, to evaluate wood resources in forest stands, where thinning has been delayed, and to elaborate proposals for mechanization of thinnings. The following research hypothesis has been proposed in the study: in forest stands, where pre-commercial thinning has been delayed, mechanized biofuel production is feasible. In the assessment of the theoretical, technical and technological availability of resources, the data of National Forest Inventory 3rd cycle (2014–2019) obtained in forest areas with 9–12 m high trees were used. Within the framework of the research, mechanized thinnings was performed using 3 different harvesters (John Deere 1070 E, John Deere 1070 D and Rottne H8), the heads of which are additionally equipped with stem accumulating device.

Letón. Promocijas darba mērķis ir izpētīt enerģētiskās koksnes sagatavošanas ražīgumu un ražošanas izmaksas ietekmējošos faktorus, kā arī novērtēt koksnes resursus mežaudzēs, kurās nav savlaicīgi veikta jaunaudžu kopšanas cirte. Promocijas darbā izvirzīta sekojoša tēze: mežaudzēs, kurās nav savlaicīgi veikta jaunaudžu kopšanas cirte, mašinizēta starpcirte, gatavojot enerģētisko koksni, var būt rentabla. Resursu teorētiskās, tehniskās un tehnoloģiskās pieejamības izvērtējumā izmantoti Meža statistiskās inventarizācijas (MSI) 3. cikla (2014–2019) dati, kas iegūti meža platībās ar 9–12 m augstiem kokiem. Apstrādei un aprēķiniem atlasīti rādītāji, kas iegūti meža zemēs un ar mežu klātās lauksaimniecības zemēs izvietotos parauglaukumos. Tehnoloģiski pieejamo resursu aprēķinā izmantoti tehniski pieejamie resursi, atņemot ražošanas zudumus (30 % ciršanas atliekām un 5 % malkai, Adamovičs et al., 2009), kā arī atsevišķi izdalīti resursi, kas iegūstami ziemas periodā (Lazdiņš et al., 2012). Pētījuma ietvaros mašinizētas starpcirtes veiktas, izmantojot trīs dažādas mežizstrādes mašīnas (John Deere 1070 E, John Deere 1070 D un Rottne H8), kuru darba galvas papildus aprīkotas ar stumbru uzkrāšanas mehānismiem. Starpcirtes darba laika izlietojuma izpētei izmantota hronometrāžas metode. Ražīguma rādītāji aprēķināti no darba laika uzskaites datiem iedalījumā pa cirsmām, tehnikas vienībām, darba metodēm un operatoriem. Enerģētiskās koksnes ražošanas izmaksu aprēķināšanai izmantots COST projekta FP0902 aktivitātes ietvaros (Ackerman et al., 2014) izstrādāts modelis, kas šī pētījuma ietvaros papildināts ar standarta ekonomiskajām metodēm un pielāgots izmaksu aprēķināšanai cirsmu darbos, kā arī sagatavoto materiālu izvešanai, aptverot visu mežizstrādes tehnoloģisko procesu (Kalēja et al., 2018a).