Efficacy of facial mask use in COVID-19 transmission using a bacterial model = Sejas masku lietošanas efektivitāte Covid-19 transmisijā, izmantojot bakteriālu modeli

The prevention of COVID-19, caused by SARS-CoV-2, involves reducing transmission of infectious respiratory droplets and aerosols with different methods, including the use of face masks. There have been a variety of studies published about the effectiveness of face masks — they have been recognised as an inexpensive yet expedient prevention method. In this research we aimed to investigate the microbial contamination of used face masks and to compare the results based on mask usage time to determine the efficiency of facial mask use against COVID-19. Microbiological contamination of 51 used face masks was analysed by the imprinting method on suitable cultivation agars and colony forming units were determined. The majority of microorganisms found in our study were those of normal human skin and respiratory tract microbiota. A greater number of bacterial species was found on the outsides of the facial masks, which furthermore increased with prolonged usage time. We conclude that face mask use is effective in both detaining excreted microorganisms as well as protecting the wearer from microbes in the air, and therefore, should be implemented in the prevention strategies of respiratory diseases. Furthermore, our results show the importance of correct facial mask usage by their contamination with a spectrum of microorganisms. [ABSTRACT IN LATVIAN] SARS-CoV-2 izraisītās Covid-19 slimības profilakse ietver infekciozo respiratoro pilienu un aerosolu pārneses samazināšanu ar dažādām metodēm, tostarp sejas masku lietošanu. Par sejas masku iedarbīgumu publicēti dažādi pētījumi – tās atzītas par lētu, taču lietderīgu profilakses metodi. Šī pētījuma mērķis bija izpētīt lietoto sejas masku mikrobiālo piesārņojumu un salīdzināt rezultātus pēc masku lietošanas laika, lai noteiktu sejas masku lietošanas efektivitāti Covid-19 infekcijas profilaksei. Tika izpētīta 51 lietota sejas maska, ar nospiedumu metodi, veicot uzsējumus uz atbilstošiem kultivēšanas agariem un nosakot koloniju veidojošo vienību skaitu. Lielākā daļa atrasto mikroorganismu bija normālas cilvēka ādas un elpceļu mikrobiotas pārstāvji. Lietoto sejas masku ārpusē tika konstatēta lielāka baktēriju sugu dažādība, turklāt tika secināts, ka to palielināja ilgāks lietošanas laiks. Secinājām, ka sejas maskas lietošana ir efektīva gan izdalīto mikroorganismu aizturēšanā, gan valkātāja pasargāšanā no gaisā esošiem mikrobiem, tāpēc tā būtu jāiekļauj elpceļu slimību profilakses stratēģijās. Tomēr mūsu rezultāti uzsver arī pareizas sejas maskas lietošanas nozīmi, uzrādot masku piesārņojumu ar dažādiem mikroorganismiem.