Kartupeļu slimību attīstība atkarībā no agrotehnikas bioloģiskajā audzēšanas sistēmā = The development of potato diseases depending on agrotechnology in biological growing system

Potato (Solanum tuberosum L.) is one of the most widely grown tuber species worldwide. Potato leaf (foliage) and tuber diseases can cause significant yield losses, especially in the biological farming system. The aim of the study was to estimate the development of potato leaf and tuber diseases depending on planting place, planting density and genotype. The field research was conducted in 2023 at the Institute of Agricultural Resources and Economics, Priekuli Research Centre and Vilani Division. Four different potato genotypes – ‘Prelma’, ‘Rigonda’, ‘S 01085-21’ and ‘S 03067-33’and two different planting densities – 20 cm and 30 cm were compared. Potato early blight (caused by Alternaria spp.) was the dominant disease in both places in 2023 vegetation season. The development of early blight was significantly influenced by both the potato genotype and the planting place (p<0.05). Meteorological conditions were not favourable for potato late blight (caused by Phytophthora infestans) development, average incidence reached 65–82%. The development of Colletotrichum coccodes/ Helminthosporium solani complex infection on tuber was significantly influenced by the potato genotype and the planting place (p <0.05). Development of potato common scab (caused by Streptomyces spp.) was statistically significantly (p<0.05) influenced only by the genotype. The development of black scurf (caused by Rhizoctonia solani) was significantly influenced by the planting density (p <0.05). The lower planting density can reduce severity of the disease development almost by half. The research needs to be continued because meteorological conditions of the season were very dry and not good for the development of diseases. [LAV] Kartupeļi (Solanum tuberosum L.) ir viena no plašāk audzētajām bumbuļaugu sugām visā pasaulē. Kartupeļu lakstu un bumbuļu slimības var radīt ievērojamus ražas zudumus, jo īpaši bioloģiskajā audzēšanas sistēmā. Pētījuma mērķis bija izvērtēt kartupeļu lakstu un bumbuļu slimību attīstību bioloģiskā audzēšanas sistēmā atkarībā no stādīšanas vietas, stādīšanas attāluma starp bumbuļiem un genotipa. Lauka izmēģinājumi notika 2023. gada veģetācijas sezonā divās vietās – AREI Priekuļu pētniecības centrā un Viļānu daļā. Pētījumā analizēta kartupeļu lakstu un bumbuļu slimību attīstība četriem genotipiem – ‘Prelma’, ‘Rigonda’, ‘S 01085-21’ un ‘S 03067-33’ –, kuriem bumbuļi stādīti divos dažādos attālumos – 20 cm un 30 cm. 2023. gada veģetācijas sezonā abās izmēģinājuma vietās dominēja kartupeļu sausplankumainība (ier. Alternaria spp.). Sausplankumainības attīstību būtiski ietekmēja gan kartupeļu genotips, gan stādīšanas vieta (p < 0.05). Meteoroloģiskie apstākļi nebija labvēlīgi lakstu puves (ier. Phytophthora infestans) attīstībai, kaut arī vidējā izplatība sasniedza 65–82%. Bumbuļu slimību kompleksa (ier. Colletotrichum coccodes un Helminthosporium solani) attīstību būtiski ietekmēja genotips un audzēšanas vieta (p < 0.05). Parastā kraupja (ier. Streptomyces spp.) attīstību statistiski būtiski (p < 0.05) ietekmēja tikai genotips. Melnā kraupja (ier. Rhizoctonia solani) attīstību būtiski ietekmēja tieši stādīšanas attālums (p < 0.05). Mazāks stādīšanas blīvums var samazināt slimības attīstību gandrīz uz pusi. Pētījumu nepieciešams turpināt, jo veģetācijas sezonas meteoroloģiskie apstākļi bija ļoti sausi un nelabvēlīgi slimību attīstībai.