Structure and feeding ecology of the fish community in the surf zone of the eastern Baltic Latvian Coast

anglais. The structure and feeding ecology of the surf zone fish community in the Eastern Baltic was studied near Pape and Jurmalciems (Latvia). Variable environmental conditions influenced the distribution and migration of different fish species in the surf zone. In spring, summer, and autumn, the shallow waters were permanently inhabited by juveniles of demersal marine species and small-sized adult fishes. Juvenile marine pelagic, diadromous or freshwater fishes remained near shore for a shorter period of time and were recognised as migrants. Multivariate analysis of the diet similarities within fish species identified six trophic guilds: copepod feeders, bathyporeia feeders, mysid feeders, mysid-copepod feeders, mysid-bathyporeia feeders, and piscivores. The diet of most fish species (7 out of 8) included mysds, which were the main prey for turbot (Scophthal mus maximus). Larger juveniles of the mysid feeder turbot supplemented their diet with fishes. The feeding strategy of newly settled turbot was similar to the mysid-bathyporeia feeders’ goby and sand goby (Pomatoschistus sp.). Apart from mysids, epibenthic Bathyporeia pilosa, and other amphipods were important in their diet. Juvenile smelt (Osmerus eperlanus), herring (Clupea harrengus membras) as well as lesser sandeel (Ammodytes tobianus) found within the copepod and mysid-copepod guilds were also characterised by highly specialised diets. The generalists-bathyporeia feeder juvenile flounder (Platichthys flesus), piscivores perch (Perca fluviatilis), and greater sandeel (Hyperoplus lanceolatus), as well as the mysid-bathyporeia feeder adult smelt were adapted to a more diverse diet, which involved planktonic copepods, hyperbenthic mysids, epibenthic amohipods, and other crustaceans, benthic polychaetes as well as juvenile and small fishes. Altogether, the coexistence of different fish species at the nursery grounds suggests high trophic flexibility and the ability of species or size classes of species to partition the available food sources and minimise competition for food. We found that several closely related species with preference for a similar niche may avoid competition by partitioning the available food sources.

letton. Baltijas jūras Papes un Jūrmalciema piekrastē tika pētīts piekrastes zivju sastāvs un to barošanās ekoloģija. Piekrastes zonā zivju sastāvu un to migrācijas ietekmēja mainīgie vides apstākļi. Pavasara, vasaras un rudens periodā seklūdens zonu pastāvīgi apdzīvoja jūras bentisko zivju mazuļi un nelielas pieaugušas zivis. Pelaģiskās jūras zivis, kā arī ceļotājzivis un saldūdens zivis piekrastes zonā uzturējās neilgu laiku un tika klasificētas kā klejotājas. Zivju sugu barošanās daudzfaktoru analīze noteica sešas barošanās grupas: airkājvēžu, batiporeiju, mizīdu, mizīdu-airkājvēžu, mizīdu-batiporeiju un zivju ēdājas. Lielākai daļai (7 no 8) no zivju sugām barības sastāvā ietilpa mizīdas, bet akmeņplekstēm tās bija galvenais barības objekts. Lielākie no akmeņplekstu mazuļiem (mazāks par 5 cm) barības sastāvu papildināja ar zivīm. Pēc metamorfozes mazākajām, akmeņplekstēm (mazāks par 5 cm) barošanās stratēģija bija līdzīga kā jūras grunduļiem, kas pārstāv mizīdu-batiporeiju ēdāju grupu. Liela nozīme šo zivju barošanās bija arī vēžveidīgajiem Bathyporeia pilosa. Salaku mazuļiem, reņģēm, kā arī tūbītēm barības sastāva spektrs bija daudz šaurāks - airkājvēži un mizīdas. Pie visēdājiem jāpieskaita plekstu mazuļi, asari un nigliņi, kas ir pielāgojušies plašam barības spektram, un to barības sastāvā ietilpa airkājvēži, mizīdas, sānpeldes un citi vēžveidīgie, daudzsaru tārpi, kā arī zivju mazuļi un neliela izmēra pieaugušās zivis. Kopumā piekrastes zonā dažādo zivju sugu līdzāspastāvēšanu nodrošina augsts barošanās plastiskums un spēja sugu vai vienas sugas dažādu izmēru grupu starpā sadalīt pieejamos barības resursus, tā samazinot barošanās konkurenci.