The choice of the differentiation criteria of soil tillage using the geographic informatin system (GIS)

anglais. Investigations were carried out in 2004–2006 at 47 stationary observation points on the production plantations of the Kurpnieki massif, the Vecauce Research and Training Farm (Vecauce RTF) of the Latvia University of Agriculture (LUA), into the factors that affect the yields of winter wheat. The differentiation possibilities of soil tillage were clarified in relation to the characteristics of soil properties. The Global Positioning System (GPS) was applied to determine the coordinates. The yield was determined by means of the yield maps developed by using the Claas Lexion 420 GPS and the AGROCOM Software. As the factors affecting the yield were studied: the thickness of horizon Ap of soil, the organic matter content, the penetrometric resistance of soil in its deeper layers to the depth of 50 cm, the soil and the subsoil moisture. A significant impact of the observation time and soil moisture was established on the differences in soil resistance. The conclusion about the choice of a different soil loosening depth should be drawn by evaluating soil resistance in connection with the thickness of the horizon Ap of soil and the technology intended for soil loosening. The different penetration resistance of the subsoil layer affects the yield rather than soil resistance in its upper layer. Measurements for the minimisation of soil resistance should 53 be planned when the penetrometric resistance of soil in its deeper layers to the depth of 30 to 50 cm is within the range of 600-700 kPa cm E-2.

letton. Latvijas zemnieku saimniecībās pēdējos gados parādās precīzās lauksaimniecības elementi un vispirms labību kombainu aprīkojums ražu karšu veidošanai. Nākošā etapa: ražu kartes izmantošana saistīta vispirms ar augšņu īpašību izpēti. (Vilde, Lapiņš et al. 2005). Tas nozīmē, ka saimniecībās jāveido sava lokālā ģeogrāfiskās informācijas sistēma. Augšņu īpašību izpētes materiāli ir kā bāze diferencētas, uz ĢIS bāzētas resursus taupošās augsnes apstrādes ieviešanai. Latvijā jau iepriekšējos gados ir veikti pētījumi par augsnes apstrādes pasākumu optimizēšanas iespējām, lietojot GPS (Lapiņš, Vilde, Bērziņš, et. al., 2006). Pētījumu rezultātu analīzes mērķis ir sistematizēt iegūto datu materiālu un ieteikt augsnes apstrādes diferences kritērijus, lietojot lokālās saimniecības ģeogrāfiskās informācijas sistēmas. LLU MPS Vecauce Kurpnieku masīvā 47 stacionāros novērojuma punktos ražošanas sējumos 2004. - 2006.g. veikti pētījumi par faktoru ietekmi uz ziemas kviešu ražu. Meteoroloģiskie apstākļi abos gados bija atšķirīgi: 2005.g. raksturojās ar pazeminātām vidējām gaisa temperatūrām, bet 2006.g. – ar izteikti zemu nokrišņu daudzumu un līdz ar to arī mitruma deficītu augsnē. Skaidrotas augsnes apstrādes diferences iespējas saistībā ar augšņu īpašību raksturojumu. Koordinātu noteikšanā izmantota GPS. Ražu noteica ar Claas Lexion 420 GPS izveidotām ražu kartēm, lietojot AGROCOM programmatūru. Kā ražu ietekmējošie faktori pētīti augsnes A52 horizonta biezums, organiskās vielas saturs, penetrometriskā pretestība augsnes slāņos līdz 50 cm dziļumam, augsnes mitrums aramkārtā un zem tās. Augsnes pretestības atšķirībās konstatēta būtiska novērojumu izpildes laika un augsnes mitruma ietekme. Slēdziens par atšķirīgu augsnes irdināšanas dziļuma izvēli jāizdara augsnes pretestību vērtējot saistībā ar augsnes A horizonta biezumu un irdināšanai paredzēto tehnoloģiju. Atšķirīga augsnes penetrometriskā pretestība augsnes zem aramkārtā vairāk ietekmē ražu par augsnes pretestību tās virskārtā. Augsnes pretestības samazināšanas pasākumi jāplāno, ja augsnes pretestība zem aramkārtā 30 līdz 50 cm dziļumā ir robežās 600 - 700 kPa cm E-2.