The productive longevity of perennial grasses swards depending on the NPK fertilizer rates

anglais. The longevity and producing capacity of perennial grasses swards was studied on mineral soils at the Research Institute of Agriculture of Latvia University of Agriculture in long-term experiment during 1974-2010. There were applied lime and mineral fertilizers with different NPK doses (0-400 kg haE-1) protractedly many years. In such way there formed soils with various content of P, K, organic matter content and pHKCl level as well. Research results showed that liming of soils and using of mineral fertilizer changed not only productivity of grass mixtures but also botanical composition. Mineral fertilizer N200P100K300 provided the highest yield of dry matter – 7.32 - 12.0 t haE-1 and optimal botanical composition of a sward during many years. On unlimed soils (pHKCL is less than 4.0 in 1997) dry matter yields of grass sward was substantially lower and there was observed disappearance of seeded valuable grasses out of the sward and increase of herbs and non-seeded grasses –Festuca rubra L., Agrostis tenuis Sibth., Taraxacum officinale Wigg. and others. Liming of soils increased dry matter yield in treatments with high doses of N (300-400) fertilizer.

letton. Daudzgadīgie zālaugi ir nozīmīgākā kultūraugu grupa Latvijā, tie ir galvenais enerģijas un barības vielu avots slaucamām govīm, gaļas lopiem, zirgiem un citiem dzīvniekiem. Daudzgadīgie zālaugi Latvijā aizņem gandrīz pusi no lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības. Lai noskaidrotu daudzgadīgo zālaugu ražību atkarībā no mēslojuma un izpētītu vērtīgo sēto stiebrzāļu iespējami ilgākas saglabāšanās zelmenī nosacījumus, 1974.gadā ierīkots attiecīgs izmēģinājums. Zelmeņu mēslošanai ilgstoši- 36 gadu garumā tika izmantotas nemainīgas minerālmēslojuma NPK devas (0-400 kg haE-1) dažādās proporcijās. Sākotnēji bija paredzēts noskaidrot arī laistīšanas nozīmi, tādēļ izvēlētas salīdzinoši lielas minerālmēslojuma normas, tomēr laika gaitā neizdevās sekmīgi atrisināt ar laistīšanu saistītās tehniskās problēmas, un izmēģinājums tika papildināts ar kaļķošanas variantiem. 36 gadu laikā izmēģinājuma variantos izveidojušies atšķirīgi augsnes apstākļi ar dažādu P, K, organiskās vielas saturu un pHKCl līmeni, kas būtiski ietekmējis ne tikai zelmeņu ražību, bet arī botānisko sastāvu. Daudzu gadu garumā labākos rezultātus- augstāko sausnas ražu un vērtīgo stiebrzāļu saglabāšanos zelmenī nodrošinājis minerālmēslojums N200P100K300. Nelīdzsvarots mēslojums un kādas uzturvielas iztrūkums noved pie tukšo vietu rašanās zelmenī. Augsta slāpekļa mēslojuma fonā augsnēs tuvās neitrālām pastiprināti ieviešas vārpata. Platlapji, galvenokārt cūkpiene pastiprināti ieviešas, mēslojot ar nelielām, līdz 100 kg haE-1 slāpekļa (N) mēslojuma normām kā skābās, tā arī augsnēs tuvas neitrālām. Nekaļķotās augsnēs vērojams būtisks zelmeņu sausnas ražas samazinājums un vērtīgo sēto stiebrzāļu izkrišana no zelmeņa, kā arī nesēto zālaugu un platlapju (F.rubra, Agrostis tenuis, Taraxacum officinale) īpatsvara pieaugums.