Variations of particulate matter concentrations and particle-associated substances in Latvia | Cieto daļiņu un to sastāva izmaiņu variāciju novērtējums

anglais. Concentrations of air pollutants mainly depend on meteorological conditions and pollutant emission levels. Airborne particulate matter (PM2.5 and PM10) concentrations were measured in Riga (Latvia) from the end of April to the end of December 2007. The collected particulate matter was analyzed for the anion, cation and heavy metal content. The seasonal variations of particulate matter concentrations were investigated, together with their relationships with meteorological parameters and other pollutant gases. The maximum daily concentration of PM2.5 and PM10 reached 52.5 μg/m3 in June and 83.4 μg/m3 in December, respectively.

letton. Cieto daļiņu (PM2.5 un PM10) piesārņojuma līmeņa un to sastāva mērījumi veikti Rīgā laika posmā no 2007. gada aprīļa līdz decembrim. Piesārņojošo vielu koncentrācijas gaisā galvenokārt ir atkarīgas no to apjoma un meteoroloģiskajiem apstākļiem. Īpaši dažādu meteoroloģisko faktoru loma ir nozīmīga sekundāro cieto daļiņu rašanās procesā. Cieto daļiņu koncentrāciju mērījumi veikti izmantojot Beta-radiācijas metodi (iekārta SM200), anjonu koncentrācijas noteiktas atbilstoši LVS EN ISO10304-2004 standartam, katjonu un smago metālu – LVS EN ISO 17294-2-2005 standartam. Mērījumi veikti Latvijas Vides, Ģeoloģijas un Meteoroloģijas centrā. Galvenie secinājumi: (1) novērtējot PM2,5 koncentrācijas, sezonālas variācijas netika konstatētas, augstākās PM10 koncetrācijas konstatētas ziemas periodā, bez tam, tām novērota augsta mainība (nestabilitāate); (2) salīdzinoši inertās un stabilās PM2.5 koncentrācijas nav saistāmas ar lokālu piesārņojuma avotu ietekmi, bet gan ar pārrobežu un fona piesārņojumu; (3) novērtējot PM2.5 koncentrācijas konstēts, ka brīvdienās to piesārņojuma līmenis ir vidēji par 10 μg/m3 zemāks nekā darba dienās; (4) līdzīgā PM2.5 un PM10 mainība norāda uz kopēja piesārņojuma avota eksistenci, kā arī līdzīgu meteoroloģisko faktoru ietekmi sekundārā PM rašanās mehānismā; (5) lielā niķeļa jonu koncentrācija norāda uz lokālu piesārņojuma avotu, piemēram, šķidrā kurināmā sadedzināšanas iekārtu, (6) niķeļa un kadmija jonu izmaiņu līdzība norāda uz tuvumā esošu legālu/nelegālu atkritumu sadedzināšanas iekārtu, (7) līdzīgās kalcija, kālija un magnija jonu koncentrāciju izmaiņas norāda uz kopēju piesārņojuma avotu, visticamāk resuspensijas vai erozijas procesiem; (8) statistiski būtiskākās koкelācijas konstatētas starp PM2.5-gaisa temperatūra, PM10-nokrišņi, PM10-ozons.