Influence of pruning on stem quality of young Norway spruces | Atzarošanas ietekme uz parastās egles stumbra kvalitāti jaunaudzes vecumā

anglais. The aim of our study was to characterize healing of branch scares of pruned Norway spruces and factors affecting the process as well as changes in browsing damages due to pruning. Study material was collected in 45 randomly selected stands with highest site indexes from groups defined by stand age and pruning time (year), proportional to number of pruned stands in each group. In each stand 30 sample plots were placed regularly and measurements carried out for the pruned tree at the centre of each sample plot point and 4 its closest neighbouring trees. Height, diameter and height of branch-free part of each tree were measured and Kraft class, damages (area affected and cause – browsing, insects, frost, fungi) and status of majority of branch scar (completely healed over, healed with resin, not covered with resin i.e. open) were assessed. Branch scares have been healed over only for 1.2% of spruces in 3-10 year period after pruning; for majority of trees (68.8%) they were partly occluded (covered with resin) and for the rest (30%) – open. No visual signs of fungal infection or drop in vitality of trees were observed after pruning, but proportion of trees with browsing damages was increasing and reached 6.5% for pruned trees in comparison to 2.5% for control.

letton. Pētījuma mērķis ir atzarotajās egļu audzēs novērtēt zaru vietu apaugšanu un šo procesu ietekmējošos faktorus, kā arī atzarošanas ietekmi uz briežveidīgo dzīvnieku bojāto koku īpatsvaru. Pētījuma veikšanai no a/s „Latvijas valsts meži” atzaroto egļu audžu datu bāzes augstāko bonitāšu audzēs atlasīti 45 nogabali, kuru platība nav mazāka par 0,5 ha, izlozējot tos no mežaudžu (nogabalu) grupām, kas definētas atbilstoši vecumam saskaņā ar taksācijas aprakstu (desmitgade) un atzarošanas brīdi (3 periodi: līdz 2005. gadam, 2006.-2008. g.g., 2009.-2011. g.g.), nogabalu skaitu no katras grupas nosakot proporcionāli tās īpatsvaram atzaroto audžu kopā. Pēc izlozes novērtēts audžu ģeogrāfiskais izvietojums, un atsevišķās grupās veikta atkārtota nejauša nogabalu izvēle tā, lai kopumā atlasīto nogabalu teritoriālais izvietojums būtu iespējami vienmērīgāks un plašāks. Katrā nogabalā regulārā tīklā izvietoti 30 punkti. Katram punktam tuvākajam atzarotajam kokam un šim kokam tuvākajiem 4 kokiem (neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav atzaroti) izmērīts augstums, caurmērs, bezzaru daļas garums, noteikta Krafta klase, raksturoti bojājumi (briežveidīgo dzīvnieku, kukaiņu, sala utt.), un novērtēta vairākuma zara vietu apaugšanas pakāpe (pilnībā apaudzis, aizsveķojies, neaizsveķojies – kokā zara vietā ar sveķiem neaizvilcies caurums). Nelielai daļai (1,2 %) atzaroto egļu 3-10 gadu periodā zaru vietas bija pilnībā apaugušas, lielākajai daļai (68,8 %) – aizsveķojušās un pārējām (30 %) – vaļējas. Atzarotajiem kokiem vizuāli netika konstatēti sēņu bojājumi, savukārt lielākajai to daļai (6,5 %) konstatēti dzīvnieku bojājumi, kuru mazāk ir neatzarotajiem kokiem (2,5 %).