Frost hardiness of introduced sea buckthorn (Hippophae rhamnoides L.) genotypes in Central Russia | Krievijas centrālajā daļā introducēto smiltsērkšķu (Hippophae rhamnoides L.) genotipu salcietība

anglais. Sea buckthorn (Hippophae rhamnoides L.) genotypes of different ecological and geographical origins were tested. Frost hardiness extent was determined during winter by artificial freezing, which allowed identify varietal differences in frost hardiness of buds and tissues of sea buckthorn shoots. In order to identify differences in adaptation to low temperature we determined the fractional composition of water in annual shoots; and proline and malone dialdehyde concentration and total amylase activity in bark of shoots of female and male genotypes. In December, the sea buckthorn genotypes were in deep dormancy, when maximum frost hardiness of buds and tissues of annual shoots occurred. During the next months, the frost hardiness of buds and shoot tissues decreased during the state of exogenous dormancy. The performed experiment gave an opportunity to select hardy genotypes ‘Kenigsbergskaya’, ‘Surpriz Baltiki’, B 23-34, and ‘Prima Dona’ for use in further breeding, as they had demonstrated stable hardiness during the whole winter period according to all of the components of winter hardiness.

letton. Pētījumā iekļauti dažādas ekoloģiskās un ģeogrāfiskās izcelsmes smiltsērkšķu genotipi. Izmaiņas ziemas periodā smiltsērkšķu pumpuru un dzinumu audu salcietībā kā arī atšķirības šķirņu salcietībā tika noteiktas, izmantojot saldēšanu klimata kamerā kontrolējamos apstākļos. Lai konstatētu atšķirības adaptācijas procesā pret zemas temperatūras izraisīto stresu, tika noteikts ūdens frakcionālais sastāvs viengadīgajos dzinumos, prolīna un malona dialdehīda saturs un kopējā amilāzes aktivitāte sievišķo un vīrišķo genotipu mizā. Decembrī, kad visi smiltsērkšķu genotipi atradās dziļā miera stāvoklī, konstatēta pumpuru un viengadīgo dzinumu visaugstākā salcietība. Turpmākajos mēnešos, kad augi atradās piespiedu miera stāvoklī, pumpuru un viengadīgo dzinumu audu salcietība samazinājās atšķirīgi, atkarībā no smiltsērkšķu genotipa. Veiktā pētījuma rezultātā kā ziemcietīgākie izdalīti genotipi ‘Kenigsbergskaya’, ‘Surpriz Baltiki’, B 23-34 un ‘Prima Dona’. Šie genotipi uzrādījuši stabilu salcietību visā ziemas periodā un ir perspektīvi salcietības donori jaunu šķirņu selekcijā.