Potential of hybrid aspen (Populus tremuloides Michx. x Populus tremula L.) production in Latvia. Summary of the doctoral thesis for the scientific degree of Dr.silv. | Apšu hibrīdu (Populus tremuloides Michx. x Populus tremula L.) audzēšanas potenciāls Latvijā. Promocijas darba kopsavilkums Dr.silv. zinātniskā grāda iegūšanai
2017
Zeps, M., Latvian State Forest Research Inst. Silava, Salaspils (Latvia)
anglais. In Latvia, breeding of hybrid aspen has been conducted since 1950s. Since then, considerable amount of material has been collected, providing possibility for comprehensive knowledge – based evaluation of forestry potential of the hybrid. These theses summarize available information on breeding, productivity; stem quality, and wood properties of the hybrid aspen in Latvia. The analyses were based on data for 51 clones of hybrid aspen growing in 15 experimental plantations with the total area of 15.5 ha. In total, 17774 trees have been sampled; in a few plantations, trees have been sampled repeatedly (at the age of 2 – 20 years). For 20 clones, wood properties have been studied. To assess natural genetic structure of aspen at the stand level in Latvia, genetic diversity using SSR markers was analysed in 20 sites; 779 trees have been sampled. Productivity, stem quality, and wood properties differed among the clones, and these differences were genetically determined. Wood properties of hybrid aspen grown on agricultural land were comparable to common aspen, suggesting similar potential e.g., for paper production. Nevertheless, considering current pricing, production of hybrid aspen saw logs appeared the most profitable (IRR ca. 6.22 – 8.75%).
Afficher plus [+] Moins [-]letton. Apšu hibrīdu selekcija uzsākta jau pagājušā gadsimta 50. gados, šo gadu laikā ir uzkrāta pietiekoši liela zināšanu un eksperimentu bāze, kas ļauj novērtēt šī hibrīda augsto potenciālu. Promocijas darbā atspoguļoti selekcijas darba rezultāti, atsevišķu klonu augšas potenciāls un novērtēta dažādu plantāciju audzēšanas modeļu finašu analīze. Darbā 51 apšu hibrīda klona salīdzināšanai izmantoti mērījumu rezultāti no 15 eksperimentālajiem stādījumiem, kuru kopējā platība ir 15.5 ha. Kopumā analizēti 17774 koki. Koksnes īpašības analizētas kloniem no diviem eksperimentiem, kopumā tās noteiktas 121 kokam. Lai noteiktu stādījumos rekomendējamo klonu skaitu ģenētiskā daudzveidība raksturota 20 parastās apses mežaudzēs, analizējot 779 kokus, kuru radniecību noteica, izmantojot sešus mikrosatelītu marķierus. Apšu hibrīdu kloniem konstatētas ģenētiski noteiktas produktivitātes, stumbra kvalitātes un koksnes īpašību atšķirības starp klonu produktivitāti, stumbra kvalitāti un koksnes īpašībām. Apšu hibrīdu koksni var izmantot līdzvērtīgu produktu ražošanai kā parasto apsi, jo koksnes īpašības līdzīgos augšanas apstākļos (bijušajās lauksaimniecības zemēs) apšu hibrīdiem un parastajai apsei būtiski neatšķiras. Tātad apšu hibrīdu klonu plantāciju audzēšanas mērķis bez papīrmalkas un enerģētiskās koksnes ražošanas var būt arī augstvērtīgu zāģbaļķu iegūšana. Bijušajās lauksaimniecības zemēs tieši zāģbaļķu plantācijas ir potenciāli finansiāli izdevīgākās; to iekšējā atmaksāšanās likme ir no 6.22 līdz 8.75 %.
Afficher plus [+] Moins [-]Mots clés AGROVOC
Informations bibliographiques
Cette notice bibliographique a été fournie par Fundamental Library of Latvia University of Life Sciences and Technologies
Découvrez la collection de ce fournisseur de données dans AGRIS