The non-implemented vision “Karosta - culture port”

anglais. Founded in 2000, “K@2” was one of the first independent cultural centers in Latvia which after regaining of independence in the second half of the 90s, in the search of an alternative expression of space, was begun to be established by the new artists. Not intentionally but logically these phenomena are included in the innovative context of the institutionalism, new in the cultural space of Latvia but applied since the 70s of the 20th century. For several years, there worked two artists who invited their colleagues both from Latvia and foreign countries to create exhibitions, run cinema lectures, implement workshops for the youth of Liepāja Karosta and Liepāja in the sound art, photo, video, and other areas. During their operation period, “K@2” filled the niche between the artists, residents, and politicians, as well as worked in the areas which at that time were not even topical – the open access Internet, the book, video, and audio record library and the reading room, as well as the representation of the municipality in the “housing segregations” of the city, free courses of the Latvian language, games room for children, etc.. But the constant “survival conditions” denied a long existence of the center, leading to the closure at the time when its legitimacy was recognized at the national level. But the ideas nursed at Karosta still continue to live and thrive.

letton. 2000. gadā dibinātais kultūras un informācijas centrs “K@2” bija viens no pirmajiem neatkarīgajiem kultūras centriem Latvijā, kurus pēc neatkarības atgūšanas 90. gadu otrajā pusē, meklējot alternatīvu izpausmes telpu, pamazām sāka dibināt jaunie mākslinieki. Neapzināti, bet likumsakarīgi šīs parādības iekļaujas jau kopš 20. gadsimta 70. gadiem sevi pieteikušā, bet Latvijas kultūrtelpai novatoriskajā “jaunā institucionālisma” kontekstā.Vairākus gadus te strādāja divi mākslinieki Karls Bjoršmarks un Kristīne Briede, pieaicinot savus kolēģus gan no Latvijas gan ārvalstīm: veidot izstādes, vadīt kino lektorijus, īstenot radošās darbnīcas Karostas un Liepājas jauniešiem skaņu mākslas, foto, video un citās jomās. “K@2” savā darbības laikā aizpildīja nišu starp māksliniekiem, iedzīvotājiem un politiķiem, kā arī darbojās jomās, kuras tajā laikā vēl pat nebija kļuvušas aktuālas – brīvpieejas internets, grāmatu, video un audio ierakstu bibliotēka un lasītava, kā arī pašvaldības pārstāvniecība pilsētas “mikrorajonos”, bezmaksas latviešu valodas kursi, spēļu istaba bērniem u.c. Taču nemitīgie “izdzīvošanas apstākļi” centram liedza ilgstošu pastāvēšanu, novedot pie slēgšanas 2008. gadā – brīdī, kad tika atzīta tā leģitimitāte valstiskā līmenī. Taču Karostā izauklētās idejas turpina dzīvot joprojām. Raksta mērķis ir apskatīt dažas “K@2” aktivitātes un idejas Karostas sociālās attīstības kontekstā, kas saistītas ar centra darbību vizuālās mākslas jomā, kurā visilgāk darbojās laicīgās mākslas galerija “K. Māksla?”. Paralēli tam tiks skarts jautājums par mākslas lomu reģiona sociālās vides rehumanizācijā un alternatīvajām stratēģijām, kuras tā piedāvā. Tādēļ raksta ietvaros minētas atsevišķas galerijā notikušajās izstādes, kuras šīs stratēģijas meklēja, taču, ņemot vērā materiāla apjomu, šajā virzienā pētījums vēl jāturpina.