Koksnes pelnu un vermikomposta ietekme uz zirņu ‘Lāsma’ sēklu ražu un kvalitāti

anglais. The aim of the study was to find out the separate and common effects of vermicompost and wood ash on peas, their yield, yield quality and yield structural elements in different types of sowing in the agro-climatic conditions of Latvia. The field trial was arranged in 2015 at the Pilsumi Village (57 ° 45'8.45 "N, 24 ° 55'49.6" E), in the Alojas Parish, in the Alojas Municipality, North Vidzeme. In the test field, the soil was soddy podzolic (PVv), sandy loam. Soil analyzes were carried out by the Agrochemistry Laboratory of the Agrochemistry Department of the State Plant Protection Service in accordance with approved analytical methods. The study was white flower pea (Pisum sativum L.) cultivar 'Lāsma'. Pea seeding rate in the net was 120 germinating seed per 1 m2 (324.5 kg haE-1), growing the ratio of peas and summer wheat (pea petiole) to 50: 50 (162.3 kg haE-1 peas + 131.0 kg haE-1 v. wheat). The study used a two-component herbal powder vermicompost, which was applied locally with pea seeding. The liming material was chemically unprocessed mixed wood ash wood. Plant protection products were not used to control diseases, pests and weeds. In each variant, 200 pea pods were analyzed, which was extracted from a sample bunch of 200 plants. The seed yield is calculated at 14% moisture content. The content of crude protein was determined by the scientific laboratory of science and science of seeds at the Faculty of Agriculture of Latvia University of Agriculture with the measurement equipment Infratek. Wood ash with a dose of 1.5 t haE-1 peas in the net volume of 'Lāsma' increased the yield of pea seed by 2.14 times, increased the mass of 1000 seeds by 19% and the crude protein content by 10% compared to the control variant. Wood ash with a dose of 1.5 t haE-1 peas 'Lāsma' increased its seed yield by 2.34 times, increased the seed mass by 8% and the crude protein content by 3% compared to the control variant. The highest pea 'Lāsma' yield was provided by the dose of vermicompost of 600 kg haE-1, both on its own and with ash in both peas.

letton. Pētījuma mērķis bija noskaidrot vermikomposta un koksnes pelnu atsevišķu un kopēju ietekmi uz zirņiem, to ražu, ražas kvalitāti un ražas struktūrelementiem atšķirīgos sējas veidos Latvijas agroklimatiskajos apstākļos. Lauka izmēģinājums iekārtots 2015. gadā ZS „Pilsumi” (57°45'8.45" N, 24°55'49.6" E), Alojas pagastā, Alojas novadā, Ziemeļvidzemē. Izmēģinājumu laukā augsne bija velēnu podzolaugsne (PVv), smilšmāls. Augsnes analīzes veica Valsts augu aizsardzības dienesta Agroķīmijas departamenta Agroķīmijas laboratorijā saskaņā ar apstiprinātajām analīžu metodēm. Pētījumā audzēja baltziedu zirņu (Pisum sativum L.) šķirni ‘Lāsma’. Zirņu izsējas norma tīrsējā bija 120 dīgstošu sēklu uz 1 m 2 (324.5 kg haE-1 ), audzējot mistrā zirņu un vasaras kviešu (zirņu balstaugs) attiecība bija 50 : 50 (162.3 kg haE-1 zirņi + 131.0 kg haE-1 v. kvieši). Pētījumā izmantoja divkomponentu augu izcelsmes pulverveida vermikompostu, ko iestrādāja lokāli reizē ar zirņu sēju. Kaļķošanas materiāls bija ķīmiski neapstrādāti jauktu koku koksnes pelni. Augu aizsardzības līdzekļi slimību, kaitēkļu un nezāļu ierobežošanā netika lietoti. Katrā variantā izanalizēja 200 zirņu pākstis, ko ieguva no paraugkūļa ar 200 augiem. Sēklu raža aprēķināta pie 14% mitruma satura. Kopproteīna saturu noteica LLU LF Sēklzinību un graudu mācību zinātniskajā laboratorijā ar mēriekārtu „Infratek”. Koksnes pelni ar devu 1.5 t ha-1 zirņiem ‘Lāsma’ tīrsējas sējumā palielināja zirņu sēklu ražu 2.14 reizes, palielināja 1000 sēklu masu par 19 % un kopproteīna saturu – par 10% salīdzinot ar kontroles variantu. Koksnes pelni ar devu 1.5 t ha-1 zirņiem ‘Lāsma’, audzējot mistrā, palielināja sēklu ražu 2.34 reizes, palielināja 1000 sēklu masu par 8% un kopproteīna saturu – par 3% salīdzinot ar kontroles variantu. Augstāko zirņu ‘Lāsma’ ražu nodrošināja vermikomposta deva 600 kg haE-1 lietojot gan vienu pašu, gan kopā ar pelniem abos zirņu sējas veidos.